Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kurzemīte, Dievzemīte

Kopkora koncerts, XIII Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos, ASV

Laikraksts Latvietis Nr. 219, 2012. g. 13. sept.
Armands Birkens -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
MilvokiDzDLogo400

Kopkora koncerta programma.

Kopkora koncerta programma.

Kopkora koncerta programma.

Kopkora koncerta programma: kā glezna, kurā redzāmas visas krāsas, kuras Mūzikas nozare, Ernesta Brusubārdis III vadībā, uz šī koncerta audekla likuši.

Sākums, pats audekls – Milvoku teātru zāle. Pajauna, liela, ērta, pat iespaidīga, bet neuzkrītoša un visumā gaumīga zāle, ar lielu skatuvi. Vietas visiem – koristiem, klausītājiem un nelielam orķestrim, kurš novietots laukumā uz zāles grīdas, tieši pie skatuves, kur atrastos orķestru parastā bedre.

Uz skatuves kopkoris. Skatuves aizmugures siena aiz koristiem klāta lielā plīvurī. Vienkrāsinais aizkars bija kaut kādā rozīgi orandžā krāsā, kura saistību ar ko latvisku nevarēju izgudrot, bet krāsas paliek gaumes lieta. Koncerta laikā centos par šo krāsu nedomāt. Uz aizkara ar projektora palīdzību parādījās balts Dziesmu svētku logo, bet tas bija neass. Pieņemu, ka kaut kādu tehnisku iemeslu dēļ neviens nevarēja to uzasināt. Nekas. Arī uz to centos neskatīties. Bet šīs koncerta krāsas bija tā saucamais fons un ne jau galvenais.

Pārskatot programmu, katrs tur var pats visu izpētīt. Dziesmas, to secība, diriģenti, kurš diriģē kuras dziesmas utt.

Kas ir vienmēr ir bijis fasinējoši, pēc Kopkora koncertiem tos pārrunāt ar citiem. Arī pēc šī koncerta dzirdēju dažādas atsauksmes, dažādus sajūsmu līmeņus. Gaumes ir tik atšķirīgas, ka vienam tur kaut kas patīk, citam atkal nē. Katram ir savi uzskati, un drošvien tāds koncerts vēl nav bijis, kas ir pilnībā apmierinājis visus.

Uzņemoties atbildību par Dziesmu svētkiem, mūzikas nozare manto atbildību par koncerta saturu. Tas vien varētu būt iemesls rīkot svētkus, jo saliekot programmu, var to veidot ar dziesmām, kuras mūzikas nozarei tuvas un īpašas, kā arī īstenot savu vēlmi – sniegt klausītājiem augstvērtīgu koncertu. Iespēju salikt tik vērienīgas un svarīgas koncertu programmas mums, diemžēl, ir ļoti rets notikums. Pārāk reti tiekam pie šī audekla, cits netiek nekad. Galvenais mākslinieks šim koncertam ir Ernests Brusubārds III, sadarbībā ar savu tēvu, un ar mūzikas nozares dalībnieku atbalstu. Katrs klausītājs un korists pats novērtēja dziesmu izvēli un dziesmu secību. Kad pasen atpakaļ pirmo reizi rokās paņēmu Kopkora nošu krājumu, jūsmoju par dziesmām, kuras atradu satura rādītājā. Ernests, nemaz to nezinot, bija izvēlējies vairākas no man mīļākajām dziesmām. Domāju, ka te katrs klausītājs varēja atrast par ko jūsmot. Dziesmas atspoguļo Ziemeļamerikas un Latvijas komponistu daiļradi. Pietrūka varbūt tikai Cimze. Atspoguļotas ir arī dažas paaudzes, ieskaitot mūsu laiku komponistus. Plaša krāsu palete, interesanta krāsu izvēle.

Koncerts svinīgi atklājas ar Ķeniņa Fanfarām, kuras atklājušas jau vairākus Amerikas un Kanādas dziesmu svētkus. Tās cēli un vareni spēlēja pūtēju instrumentu izlase no nelielā orķestra.

Programmā paredzēts, ka visus uzrunās Latvijas Kultūras ministre, kurai bija paredzēts svētkos ierasties tikai tajā dienā. Patiecoties sarežgījumiem lidojumos, viņa diemžēl laikā neieradās. Viņas vietā visus sveica un ar nedaudziem vārdiem uzrunāja Rīcības komitejas prieksšēdis Andris Kursietis.

Dalībnieki. Pats galvenais – Kopkoris! Pieteikušies bija 20 kori un atsevišķi dziedātāji, kopā sanākot ap 430 dziedātāju. Dziedātāji pārstāvēja vismaz septiņas valstis: Angliju, Austrāliju, Īriju, Kanādu, Latviju, Tobago un, protams, ASV. Bija dziedoņi, kuri mēroja tālus un dārgus ceļus, lai stāvētu kopkora rindās. Pa visiem kopā spēcīgi un precīzi skanēja visas balsis – soprāni, alti, tenori un basi.

Orķestris. Sastāvā ir profesionāli vietējie mūziķi kopā ar latviešiem Artūru Jansonu, Juri Ķeniņu, Ernestu Brusubārdi IV un viņa brāli Kristiānu Brusubārdi.

Soliste – soprāns Indra Brusubārdis.

Koncerta pieteicējs – Miķelis Abuls.

Diriģenti. Saraksts redzams programmā. Tur atrodas jau vairums ļoti pazīstami vārdi. Zinu, ka katram no šiem diriģentiem ir savi fani. Vairums diriģenti ir no ASV, bet pārstāvot Kanādu ir Vizma Maksiņa, un no Latvijas ir šo svētku viesu kora Ogre diriģents Jānis Zirnis.

Rezultāts – ļoti patīkams. Koris skanēja skaisti. Labi saliedētas balsis. Dziesmas varēja brīvi baudīt.

Koristi, kā jau vienmēr, centās sekot diriģentiem un izdziedāt katras dziesmas īpašo skaistumu un emocijas.

Diriģenti, kā mākslinieki gleznotāji, nostājušies audekla priekšā, ar saviem žestiem padarīja par dzirdamām katrā dziesmā ierakstītās krāsas. Domāju, ka nebiju vienīgais, kurš baudīja arī katra diriģentu atsevišķo pieeju. Katram savs raksturs. Šie talantīgie, pašaizliedzīgie un dedzīgie mākslinieki godam pārstāvēja savas mājas pilsētas korus un vispārējo latviešu diriģentu līmeni. Diriģenti: Pauls, Aija ar meitu Ingrīdu, abi Ernesti, II un III – tēvs un dēls, Andrējs, Vizma, Gunta, Māra un Jānis. Paldies viņiem par ieguldīto mīlestību! Ievērojiet, ka šajos svētkos diriģē divi vecāki ar bērniem. Tas varbūt notiek pirmo reizi.

Skumjāk bija pamanīt, ka diriģentu lokā šoreiz iztrūkst divi no visilgāk kalpojušiem koru vadoņiem. Arvīds Purvs no Toronto un Roberts Zuika no Kalamazū. Abiem jau cēli gadi, un vairs nevar izbraukāt visu kā agrāk. Roberts pēc pieciem mēnešiem svinēs savu 100. dzimšanas dienu! Novēlam abiem latviešu koru mūzikas milžiem visu to labāko, un lai viņi zin, ka viņu garo mūžu ieguldījums Dziesmu svētkos un koru mūzikā nav aizmirsts.

Koncerts turpinas. Pēc pirmā – atklāšanas posma, kurā dzirdējām Fanfaras, ASV un Latvijas himnas, kā arī ar Ābeles izjusto Lūgšana sākas nākamā daļa. Te jāizceļ pirmā dziesma – Lolitas Ritmanes Dziesma Pacelsies ar orķestra pavadījumu. Dziesmas pozitīvās, gaišās krāsas bija laba izvēle nevien vispār, bet tieši arī tajā sākuma vietā. No četriem programmā pārstāvētiem mūsdienīgiem komponistiem, kur pieskaitāmi Aperāne, Kuprisa un Mežaraups, cik zinu, Lolita bija ne tikai vienīgā, kura bija svētkos, bet viņa arī dziedāja kopkorī un ne pirmo reizi. Dziesmai beidzoties, klausītāji ar aplausiem izteica Lolitai savu atdzīnību un paldies. Laba izvēle bija arī pieršķirt Lolitas Rietumkrasta draugam un kolēģim Paulam Berkoldam to diriģēt! Skaisti!

Pēc tam bauda turpinājās. Skanīgs koris, burvīgs orķestris, skaistas dziesmas un labie diriģenti.

Interesants, bet izrādās labs lēmums bija pieškirt Čikāgas Ciānas draudzes jauktā kora diriģentei Ingrīdai Jennings Bruno Skultes vīru korim komponēto Aijā. Ingrīda šajā iemīļotajā vīru kora zelta repertuāra neatņemamā sastāvdaļā ieguldīja savu sirdi. Vīri atsaucas. Klausītāji atsaucas, un šī bija pirmā dziesma, kura bija jāatkārto.

Gribētos par katru dziesmu ko pateikt, bet raksts tā jau ir pagaršs. Tomēr pieminēšu dziesmu, kurā sastapās divi īpaši meistari. Dārziņš un Zirnis. Zirņa vadībā uzrunāja arī spēcīgā Lauztās priedes!

Iepriekšējos Dziesmu svētkos Milvokos, 1983. gadā Kopkora programmā nebija Vītola Gaismas pils, kas nepagāja nepamanīts. Šoreiz Gaismas pils bija ievietota pie koncerta beigām, daļa no kulminācijas jau ierastajā vietā. Šī bija nākamā otrā dziesma, kura bija jāatkārto. Ernesta Brusubārdis II vadībā tā skanēja vareni – nu tā, kā tai jāskan!

Koncerta kulminācijā kopkoris, soliste un orķestris mums pasniedza – Jurjāna kantāti Tēvijai. Gribas pieminēt, ka šī bija pirmā dziesma, kuru diriģēja Ernests Brusubārdis III. Viņš, kā šīs programmas galvenais salicējs, varēja sev piešķirt vēl citas, bet viņš to nedarīja. Ernesta vadībā Tēvija bija drošās rokās. Pirmo un vienīgo reizi dzirdam arī solisti Indru Brusubārdi, Ernesta sievu. Katra dziedoņa balsij ir savs raksturs, sava dabas dotā skaņa. Manuprāt, Indras balsi var raksturot kā mīlīgu, samtainu, patīkamu. Nav nekas tur samākslots vai samocīts. Atļaušos teikt, ka Indras solo ir viens no skaistākajiem kāds ir dzirdēts. Man ir liels prieks par to patīkamo krāsu, kuru viņa piedeva koncertam. Indras solo kantātē skanēja... no sirds.

Nepārsteidza, ka arī kantāte bija jāatkārto, bet, kā parasti, tikai sākot no solo daļas.

Ernesta III vadībā un ar orķestra pavadījumu, kopkoris ar publiku vienoti nodziedāja Tev mūžam dzīvot, Latvija.

Sekoja Dziesmu svētku karoga nodošana – to no milvokiešu rokām saņēma pārstāvji no nākamajiem Rietumkrasta dziesmu svētkiem Sanfrancisko.

Pūt vējiņi, dzen laiviņu... Jā, pašā noslēgumā visi kopā dziedājām arī Pūt, vējiņi! Koncerts ir izskanējis!

Vislielākais paldies katram koristam. Tāpat arī Rīcības komitejai, Andra Kursieša vadībā, un īpaši Ernestam Brusubārdim III un visiem Mūzikas nozares dalībniekiem. Paldies diriģentiem, solistei, orķestrim. Paldies tehniskajiem darbiniekiem.

Auseklis. Dziesmas Gaismas pils teksta autors savu dzeju sākdams ar vārdiem: Kurzemīte, Dievzemīte, brīvās tautas auklētaj'! Auseklim lemts bija dzīvot tikai 29 gadus. Viņa galvenais mērķis – tautu virzīt uz nacionāliem darbiem, audzināt jauniešus nacionālā garā. Viņš bija tautiskās pašapziņas modinātājs un cīņā saucējs. Auseklis mums devis nevien Gaismas pili, bet arī Trimpula, Pie tēvu zemes dārgās un Beverīnas dziedonis. Tās kļuvušas par mūsu svētku jūsmas un patriotisku jūtu augstāko izpausmi. Zenta Mauriņa raksta: Ausekļa dzejā runā jauna tauta, kas sevī jūt neizsīkstošus spēkus, ko vēl šaubu rūsa nav skārusi, un lielas vilšanās nav nogurdinājušas, tauta, kas grib sev radīt spožu nākotni. 1873. gadā Auseklis kā korists piedalījās 1. Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.

Pateicoties šim koncertam, varbūt kāds klausītājs nolems dziedāt latviešu korī, piedalīties nākamajos Dziesmu svētkos. Varbūt kāds jaunietis nolems iesaistīties latviešu mūzikā, kļūt par mūsu tautas nākamo ievērojamo komponistu, diriģentu vai dzejnieku.

Pateicoties visiem dalībniekiem un publikai, vēstures lappusēs iemūžināti vēl vieni Amerikas latviešu Dziesmu svētki. Lai tie nebūtu pēdējie! Iemūžināts vēl viens Kopkoru koncerts. Tas bija skanīgs, tas bija skaists!

Armands Birkens
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com