Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Latviešu kultūras dienas Sidnejā 1951. g. – programmas vāks.

Palielināt / Enlarge

Latviešu kultūras dienas Sidnejā 1951. g. – norise.

Strauji tuvojas Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienas – šoreiz divpadsmito reizi Adelaidē – un mūsu laikrakstā parādīsies arvien vairāk ziņas par paredzētiem sarīkojumiem.

Latviešu skaits un latviešu sabiedriskās aktivitātes ir zīmīgi sarāvušās kopš zelta laikmeta 1960. un 70. gados. Sākums bija salīdzinoši pietiecīgs. 1951. gada decembra beigās notika Austrālijas Latviešu labdarības biedrības rīkotās Latviešu kultūras dienas Sidnejā. Toreiz vēl nebija paredzēts, ka tās ieies vēsturē kā pirmās Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, un apjoms bija, salīdzinot ar šī gada Kultūras dienām, visai pieticīgs.

Latviešu Kultūras dienas Sidnejā sākās 1951. gada 28. decembra vakarā ar dievkalpojumu Sv. Džeimsa baznīcā, kam sekoja koncerts Konservatorijas zālē. Nākamās dienas pēcpusdienā Tehniskās koledžas aulā notika Rakstnieku diena, bet 30. decembra vakarā igauņu biedrības zālē varēja skatīties Sidnejas Latviešu teātra pirmuzvedumā J. B. Prīstlija lugu 3 cēlienos Cilvēki uz jūras.

Nākamajā gadā Melburnā pirmo reizi lietoja apzīmējumu Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, un tās jau skaitījās Otrās Kultūras dienas.

Labu laiku Kultūras dienas notika katru gadu, to rīkošanu rotācijas kārtībā uzņemdamās latviešu organizācijas Sidnejā, Melburnā, Adelaidē, Brisbanē, Pertā, Kraistčērčā (Jaunzēlandē), Kanberā un Lonsestonā. Šī regularitāte tika pārtraukta 1995. gadā, kad paredzētās 45. Kultūras dienas pārcēla uz nākamo gadu. Un tā kādu gadu bija, un kādu gadu nebija Kultūras dienas.

Tagad ir nostabilizējusies tradīcija, ka Kultūras dienas rīko katru otro gadu Adelaidē, Sidnejā un Melburnā rotācijas kārtībā. Tukšie gadi tomēr nepaliek tukši, jo tajos gados jaunieši rīko Jaunatnes dienas, kuras ir izveidojušās par mazāka apmēra Kultūras dienas visām paaudzēm.

Kultūras dienu jēga un mērķis tiek reti dziļāk pārrunāti, varbūt tāpēc, ka liekas, ka Kultūras dienas mums vienmēr ir bijušas. Vai tie ir latviešu kultūras svētki, kur jebkuras tautības mākslinieks var uzvest latviešu radītus darbus? Vai tie ir kultūras svētki latviešiem, kur latviešu publika bauda jebkuras tautas radīto kultūru? Vai Austrālijas Latviešu daļa no nosaukuma attiecas uz publiku vai uz izpildītājiem, vai uz abiem?

Katrs Kultūras dienu rīkotājs atrisina šos jautājumus savā veidā, un, varbūt, šie dažādie iztulkojumi ir tas, kas pataisa katras Kultūras dienas arvien svaigas un gaidītas.

GN
2012. g. 30. augustā