Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija ar AL 54. Kultūras dienu rīkotājiem

Uz senču mākslas pamata ir jābūvē jauna, laikmetīga, īpatnēja latviska māksla

Laikraksts Latvietis Nr. 214, 2012. g. 8. aug.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL54KD400

Inta un Juris 1967. gadā. Intai mugurā pašas darinātais Rucavas novada tautas tērps. FOTO Pēteris Strazds.

Juris Skābe (ar mikrofonu) un Inta Skābe (ar ziediem) saņēmuši Kultūras dienu karogu 2010. g. decembrī Melburnā no AL53KD rīkotājas Anitas Andersones. FOTO Gunārs Nāgels.

Šķiet vēl pavisam nesen Melburnā pulcējās latvieši un latviešu draugi ne tikai no visas Austrālijas, bet arī no citām zemēm, lai kopīgi svinētu Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienas. Laiks ātri pagājis, un mūsu lasītājiem nav vairs noslēpums, ka strauji tuvojas lielais un nozīmīgais notikums šogad ne tikai Adelaides, bet arī visu Austrālijas latviešu dzīvē; šī gada nogalē klāt kārtējās Austrālijas Latviešu kultūras dienas (AL54.KD) – jau 54. Kultūras dienas! To rīkošana uzticēta Intai un Jurim Skābem – latviešiem, kas labi pazīstami ar savu rosību, uzņēmību un enerģiju. Tikos ar viņiem, lai pajautātu, kā rit gatavošanās Kultūras dienām. Piedāvāju lasītājiem mūsu sarunu.

Ilze Nāgela: Vai varu lūgt jums īsumā pastāstīt par gaidāmajām Kultūras dienām mūsu lasītājiem?

Inta Skābe: Paldies, Ilze, par aicinājumu dalīties ar lasītājiem par mūsu ieskatiem un cerībām uz sekmīgu Kultūras dienu izdošanos. Pareizi jau ir, ka Adelaidē notiks Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienas. Atcerēsimies, ka 1951. gadā svinēja pirmās Kultūras dienas Sidnejā, kas ir jau tik ilgi, ilgi atpakaļ. Šogad decembrī svinēsim Kultūras dienas Adelaidē jau 12. reizi.

Kad Juris un es sākām domāt par to, ko nozīmē radīt tik nozīmīgus svētkus, vairāki jautājumu, uz kuriem meklējām atbildes, nāca prātā.

Ko nozīme būt latvietim un latvietei? Ko nozīmē būt latviešu izcelsmes cilvēkam, īpaši – dzīvojot Austrālijā 21. gadsimtā? Kas mūs vieno kā latviešus? Kas mūs saista? Un kāpēc vēl noturēt Kultūras dienas 2012. gadā? Kas mūs mudina turpināt to, ko mūsu vecāki un vecvecāki iesāka pirms tik daudz gadiem?

Laika gaitā daudz kas ir mainījies latviešiem kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas. Labi atceros kā bērns, ka latviešu skolā katru sestdienas rītu skola pulcējas uz lūgšanu, un mēs dziedājām Dievs, svētī Latviju! Tajā laika mēs cerējām uz to, ka kādu dienu Latvija atkal būs brīva. Cerība uz brīvu Latviju mūsu vecākiem deva spēku dzīvot un strādāt, saglabāt un kopt tautas pamatu, tās kultūru un laika tecējumā nodot to tālāk nākošām paaudzēm – mums. Uzskatām, ka tagad mūsu pienākums pret mūsu bērniem un mazbērniem ir uzturēt saistību ar mūsu tautas gara mantām. Bez šaubām, katrs latvietis, kurš ir dzimis vai ilglaicīgi dzīvojis ārpus Latvijas, tiek ietekmēts no tās vides, kur dzīvo un strādā. Globalizācija stipri traucē mūsu spējas saglabāt senču kulturālās vērtības, bet kontrastā globalizācija ar interneta savienojumiem mums rada iespēju izveidot sabiedrības un kopienas ar īpašu mērķi. Un tas ir mūsu mērķis – saglabāt nacionālo identitāti, dzīvojot tālu no izcelsmes zemes. Tomēr tas, kas mūs saista, ir stiprāks nekā tas, kas mūs dala.

Juris Skābe: Kā Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienu tēma, kas raksturo un vada mūsu domas un darbību, ir izvēlēts citāts no grāmatas Latvju Raksti. Grāmata ir veltīta Arvīda Dzērvīša piemiņai (1897–1942). Viņa lielais darbs nodrošināja seno latviešu rakstu saglabāšanu un tās modernizēšanu. Es citēju: Uz senču mākslas pamata ir jābūvē jauna, laikmetīga, īpatnēja latviska māksla. Vēlamies interpretēt šo citātu plašākā kontekstā un dažādos aspektos. Esam veidojuši programmu, kas atspoguļo izteikto domu. Kā tauta mēs varam būt laimīga un lepna par to, ka esam spējuši saglabāt mūsu senču mākslu, jo tā dod stingru pamatu mūsdienu mākslas veidošanai. Par 54. Kultūras dienu reprezentatīvo simbolu esam izvēlējušies Ausekli – Rīta zvaigzni, kas ir spožākā zvaigzne debesīs tieši pirms saullēkta. Rīta zvaigzne ir tūkstošiem gadus spīdējusi zvaigznājā. Rīta zvaigzne ir pastāvīga, tā sludina jaunu dienu, tomēr nes līdzi saistību un atmiņas no vakardienas. Simbols saista pagātni ar nākotni.

Rīcības komiteja ir cītīgi darbojusies, veidojot interesantu un pievilcīgu programmu visām paaudzēm. Būs Atklāšanas svētki, Tautas deju koncerts, Kopkora koncerts, kam sekos Sadziedāšanās vakars, teātra izrāde, Ģimeņu svētki ar jaunu pasākumu Dziedošās ģimenes, mākslas darbu un fotogrāfiju izstāde, filmu izrāde un viesi no Latvijas, KD Noslēguma balle un vēl citi pārsteigumi.

Mēs Austrālijā dzīvojam un darbojamies divās kultūrās, mēs runājam divas valodas, daudzi no mums esam dubultpilsoņi. Sirds un dvēsele ir latviska. Centīsimies stiprināt mūsu latvisko garu, kā arī piesaistīt mūsu nelatviski runājošos radus un draugus ar mūsu krāšņo kultūru.

IN: Šoreiz ir mazliet neparasti, ka KD rīkotāji esat jūs abi divi; vai jūs pirmo reizi vadīsit KD?

JS: Tas ir interesants jautājums. Inta un es – mēs iepazināmies tautas dejās jau kādā 1967. gadā, kur jau dejojot bija cieši jāsastrādājas, lai neuzkāptu viens otram uz kājām! Un tad jau arī bija jāstrādā 40+ gadus laulībā un ģimenes audzināšanā latviskā garā. Nopietni, mēs esam jau ilgus gadus abi divi strādājuši latviešu sabiedrībā un kopīgi strādājuši vai vadījuši vairākus pasākumus, piemēram, gaidu un skautu nometnes un izbraukumus, būvējām tautas deju kopas Auseklītis lieluzvedumus, divas reizes kopā vadījām 3x3 saietus un arī latviešu skolā bijām kopā: Inta strādāja kā skolotāja, bet es kā skolas vecāku padomes priekšsēdis. Arī ārpus latviešu sabiedrības profesionālā laukā pie Dienvidaustrālijas Izglītības departamenta esam sadarbojušies, kopā vadot skolu, kā arī rīkojot skolotāju konferences.

IS: Jurim ir liela pieredze pie Kultūras dienu rīkošanas. Juris savas KD darbinieka gaitas iesāka 1957. gadā Austrālijas Latviešu 7. Kultūras dienās Adelaidē, kad 11 gadu vecumā bija vietu ierādītājs sarīkojumos. Un tā viņš ir turpinājis, kad 1967. gadā bija Saimnieciskās sekcijas vadītāja palīgs, 1978. gadā un 1986. gadā Juris vadīja Tautas deju lieluzvedumu KD Adelaidē, bet 2000. gadā un 2006. gadā viņš uzņēmās Kultūras dienu atbildīgo darbu – bija KD kasieris.

JS: Inta, cik vien bija iespējams un ģimenes pienākumi atļāva, ir atbalstījusi mani manā Rīcības komitejas darbā. Viņa vienmēr bija gatava pielikt roku, kur vajag, vai nākt talkā, un viņa bija tas klusais rūķītis, kas mani atbalstīja un deva padomus un idejas, lai atrisinātu radušās problēmas.

IN: Vai ir viegli vienoties, vai arī ir gadījumi, kad domas par kādu konkrētu jautājumu jums atšķiras?

JS: Mēs sapratām jau ļoti agri mūsu attiecībās, ka mums ļoti atšķiras domāšanas un vadības stili. Inta pamatā ir radošā domātāja, ideju un problēmu risinātāja. Mēs abi kopīgi strādājam, lai problēmas atrisinātu. Mans fokuss ir vairāk uz ideju praktisko īstenošanu. Kamēr mēs turam pasākuma mērķus skaidri prātā, domu un pieeju atšķirības var būt pozitīva lieta, jo no tām izraisās jautājumi un pārrunas. Katram skaidri savas domas jāizsaka, un, izsakot domas šādā veidā, noskaidro pats savu domāšanu, un iegūti ir labāki rezultāti. Šādas domu atšķirības tikai nāk par labu, jo tā precizitātē uzskatus un tā uzlabo kopdarbības kvalitāti.

IN: Viena lieta ir radīt ideju, vīziju, kā visam jānotiek, bet otra lieta – visu praktiski realizēt. Kultūras dienas ir liela mēroga pasākums ar daudz un dažādiem sarīkojumiem, un neiztikt bez palīgiem. Lūdzu, pastāstiet par plašo KD rīkotāju saimi – jūsu čaklo palīgu saimi?

IS: Mums rīcības komitejā ir 25 personas, un katram ir atbildība par atsevišķu nozari. Vairākām nozarēm ir arī papildus apakškomitejas. Piemēram, Mākslas darbu izstādei ir liela grupa, kas strādās, lai sakopotu mākslas darbus. Mūsu līdzekļu piesaistīšanas komitejā ir vairāk nekā 12 cilvēku, kas strādā. Adelaide ir samērā maza pilsēta, bet cilvēku skaits, kas strādā Kultūras dienu gatavošanas darbos, ir samērā liels. Kad mēs plānojām un aicinājām rīcības komiteju, mēs centāmies pārstāvēt darbiniekus ar plašu spektru prasmes un pieredzi KD rīkošanā. Mēs aicinājām talantīgus cilvēkus, kas sabiedrībā vai savā profesionālā darba laukā ir izrādījuši izcilas spējas veikt specifiskus amatus. Nozīmīgi, un skatoties uz nākotni arī, aicinājām darbiniekus, kuri pirmo reizi piedalītos KD rīkošanas darbos, lai viņi iegūtu pieredzi gatavībā uz KD rīkošanu nākotnē. Sanākam kopā reizi mēnesī, lai pārrunātu progresu un viens otram palīdzētu ar problēmu atrisināšanu, lai mēs varam veikt nepieciešamos darbus. Mēs strādājam, atbalstot viens otru, un starp sēdēm lietojam modernās sazināšanās tehnoloģijas – e-pastus, Skype utt., lai veicinātu raitu informācijas izmaiņu.

IN: Jā, tas ir ļoti palīdzīgi, kā mēs tagad par to pārliecināmies, jo, lūk, arī mūsu saruna notiek, izmantojot „Skype“. Pastāstiet, lūdzu, par KD norisi! Droši vien būs vairāki sarīkojumi un pasākumi, kuri paliks kā pārsteigums publikai līdz pašām KD, bet par kuriem jūs jau tagad vēlētos kaut ko tuvāk pastāstīt?

IS: Mazliet pastāstīsim par jaunāko pasākumu Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienās, un tie ir Ģimeņu sadziedāšanās svētki. Latvijā Dziedošo ģimeņu konkursi tiek plaši atbalstīti, un tajos piedalās dažādas ģimenes. KD laikā mēs gribētu dot balsi mūsu pašu muzikālajām ģimenēm. Arī, lietojot moderno tehnoloģiju, kā YouTube piemēram, veicināsim neklātienes dalību. Ieinteresētie dalībnieki ir aicināti iesniegt savu devumu elektroniski. Mēs ceram, ka būs arī kādi devumi no ārzemēm. Tuvāku informāciju var saņemt AL54KD mājas lapā (www.AL54KD.com).

No Latvijas viesosies Trio Šmite, Kārkle-Puriņa, Cinkuss; šajā grupā dzied un spēlē Zane Šmite, Kristīne Kārkle-Puriņa un Ivars Cinkuss, un viņiem braucienā līdzi pievienosies arī Edgars Kārklis. Visi četri ir jau agrāk ciemojušies Austrālijā, bet ne kopīgi. Viņi piedalīsies Atklāšanas koncertā, Danču vakarā, Ģimeņu svētkos, Kopkora koncertā un Noslēguma ballē, kā arī viņiem pašiem būs savs koncerts. Tātad, būs ļoti laba iespēja baudīt viņu sniegumus un talantus, kā arī ar viņiem iepazīties tuvāk. Arī KD mājas lapā ir ievietots pilnīgāks raksts par Trio Šmite, Kārkle-Puriņa, Cinkuss.

Un trešais, par ko pastāstīšu, ir Kultūras dienu Kopkora koncerts, kas notiks š.g. 30. decembrī Adelaides Latviešu namā, Tālavā. Rīcības komiteja ir ļoti priecīga, ka koncerta vadību ir uzņēmies Aldis Sils. Kopkora koncertā dzirdēsim gan jaunas, gan vecas kora dziesmas. Tās atklās latviešu kora dziesmas attīstību no 19. g.s. sabalsojumiem līdz 21. g.s. kompozīcijām. Dziesmu izvēle atspoguļo gan Alda latvisko, folkloristisko un muzikālo gaumi, gan arī mūsu pašu koristu spēkus un tradīcijas. Puse no dziesmām tīšām ir ņemtas no 2013. gada Dziesmusvētku programmas. Koncertā ir ietilpinātas gan jauktā kora, gan arī vīru kora dziesmas.

IN: Tas ir ļoti labi, tas nozīmē, ka koristi no Austrālijas jau būs sagatavojušies Dziesmusvētkiem Latvijā, lai varētu braukt un piedalīties tajos.

Kas būs šajās Kultūras dienās varbūt savādāk nekā ierasts līdz šim? Un ko saglabāsit kā KD tradīciju?

JS: Varbūt tas, kas būs savādāk šajās KD, būs sarīkojumu plūsma. Lai KD plūstu gludi, mēs esam centušies rīkot sarīkojumus tā, lai viens sarīkojums plūst uz otru utt. Lai to panāktu, esam sastādījuši norisi tā, lai dalībnieki un skatītāji var ērti iet no viena sarīkojuma uz nākošo; ar pietiekoši garu pārtraukumu starp sarīkojumiem, lai dotu iespēju satikties ar draugiem, iedzert kādu kafiju vai glāzi vīna, vai arī ieturēt kādu maltīti. Mēģināsim novērst situāciju, kur skatītājiem un dalībniekiem būtu jāceļo turp un atpakaļ uz mājām. Lai tālāk šo domu veicinātu, sarīkojumi galvenokārt notiks latviešu namā Tālava vai nama tuvumā.

Kultūras dienu tradīcijas veidojās pamatā no tā, kas publikai patīk un tiek ar laiku iemīļots un sagaidīts. Katru KD rīkotāji cenšas piedāvāt kaut ko jauno un svaigu, kas varētu skatītāju interesēt un piesaistīt. Piemēram, 2006. gadā Adelaidē KD pirmo reizi notika Dziesmu vakars, lai dotu iespēju sanākt tautai kopā lielā skaitā un būt vienotiem dziesmā. Šo domu graudu attīstīja tālāk Sidnejā un vēl tālāk Melburnā, kur izveidojās Sadziedāšanās ar latviskām vakariņām pēc Kopkora koncerta. Šogad Dziesmu vakars – Sadziedāšanas būs KD programmā ceturto reizi. Varbūt ar laiku Sadziedāšanās vakars paliks kā nepieciešama daļa no KD, tāpat kā Mākslas darbu izstāde, Koru koncerts un Tautas deju uzvedums. Varbūt veidojas jauna KD tradīcija?

IN: Vai KD sarīkojumi un pasākumi notiks tikai Adelaides Latviešu namā?

IS: Mēs Adelaidē varam būtu pateicīgi par to, ka sabiedrības darbinieki agrākos gados apdomāti centrēja latviešu sabiedrisko darbību Veivilē (Wayville). Gadu gaitā tika izveidots latviešu centrs ar latviešu namu – Tālava, tajā ir Lielā sarīkojumu/teātra arī kādreiz lietota kā sporta zāle, Mazā sarīkojumu zāle, mūsu pašu bibliotēka, skolas telpas, arī komerciāla virtuve un kafejnīca, kurā regulāri satiekas tautieši. Blakus namam – Adelaides Latviešu biedrības namā arī ir sarīkojuma zāle; tur ir latviešu muzejs, kurā ceram KD viesi iegriezīsies, tāpat tur ir latviešu veikals, kas arī varētu būt interesants cilvēkiem – gan apskatīties, gan iegādāties kaut ko sev tīkamu. Biedrības namā ir veco ļaužu aprūpes birojs Laima un turpat pagalmā, kur ir Gaidu un Skautu mītne, katru sestdienas rītu darbojās spēļu grupa visiem mazajiem latviešiem ar viņu vecākiem. Pāri ielai ir mūsu pašu celtā, ļoti skaistā luterāņu draudzes Svētā Pētera baznīca, kurai klāt arī ir sarīkojumu zāle. Netālu, divas vai trīs minūtes staigājienā ar kājām, ir Adelaides latviešu Daugavas Vanagu nams. Šajā namā arī ir sarīkojumu zāle, virtuve un krodziņš – jauka saietu vieta biedriem un draugiem, un Daugavas Vanagu vīru korim tur ir mēģinājumu telpas. Lielāko daļu koncerti un citi pasākumi notiks Latviešu namā, biedrības namā, baznīcās telpās vai Daugavas Vanagu namā. Mēs varam būt ļoti pateicīgi par Adelaides latviešu rosību un brīvprātīgo darbību, kas ir ir sekmējusi tik jauka latviešu centra attīstību, augšanu un uzturēšanu.

IN: To tiešām tagad varam ļoti novērtēt, ka latvieši Adelaidē jau pirms gadiem domājuši par to, un ēkas ir būvētas vai iegādātas netālu viena no otras, un tagad tas izveidojies jau kā latviešu centrs. Kā jūs gatavojat telpas KD, vai tās varbūt tiek remontētas, uzpostas utt.?

JS: Jau pirms diviem gadiem tika izstrādāts uzlabošanas plāns latviešu namam – Tālavai, lai atsvaidzinātu telpas un savestu kārtībā dārzu un nama pagalmu. Starp citu, to plāna vadīšanu lielāko daļu veica nama kooperatīva direktori, kas arī ir tagad KD rīcības komitejas locekļi, tātad mums ir ļoti ciešas saites starp rīcības komiteju un nama kooperatīvu. Uzlabošana ir gandrīz pabeigta, un KD laikā gaidām ciemiņus, lai namā čalo latviešu valoda, balsis un mājo latviešu gars.

IN: Kādās vietās vēl bez šī Latviešu centra notiks Kultūras dienu sarīkojumi un pasākumi?

IS: Adelaidi bieži sauc par 20 minūšu pilsētu, jo apmēram divdesmit minūtēs var nokļūtu pāri pilsētai. Latviešu centrs Veivilē ir apmēram 3 kilometri no Adelaides pilsētas centra, kur viegli var nokļūt ar tramvaju, busu vai pat ar kājām, ejot caur parku. Noslēguma balle notiks Nacionālā Vīna centrā Adelaides Botāniska dārzā malā ļoti skaistā ēkā. Ģimeņu svētki un tirdziņš, kā arī Mākslas darbu izstāde notiks tikai pāris minūšu gājienā no Tālavas. Mēs esam plānojuši, lai KD darbība notiek ļoti tuvu pie mūsu Latviešu nama, lai cilvēki var pulcēties un nav tālu jābrauc uz koncertiem un izstādēm.

IN: Tas būs ērti un parocīgi gan dalībniekiem, gan viesiem, kas iebraukuši no citām pilsētām. Bet tagad mazliet privāts jautājums jums katram atsevišķi – kādas ir jūsu pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

JS: Manas pirmās atmiņas no Austrālijas Latviešu Kultūras dienām ir no AL7.KD, kad es 11 gadu vecumā biju vietu ierādītāja lomā sarīkojumos. Tajā laikā gaidas un skauti gāja talkā kā vietu ierādītāji KD koncertos. Adelaidē bija liela, veca zāle, ko toreiz sauca par Tivoli zāli, tagad tā nosaukta par Her Majesty's, ir pārbūvēta, bet tajā laikā zālē bija trīs stāvi. Pirmos divos stāvos bija sēdvietas – krēsli, bet trešā stāvā bija tikai stāvvietas, nebija krēslu, un skatītāji sēdēja uz podestiem kā sporta laukumos. Zālē notika KD sarīkojumi, un mana atbildība bija augšējais stāvs, jo biju viens no jaunākajiem. Pēc pirmās izrādes tūlīt sapratu, ka cilvēki ir satraukušies, ka podesti bija samēra putekļaini, un skatītajiem tika nosmērētas drēbēs. Tā jau nevar izturēties pret svētku viesiem. Tādēļ pats uz savu roku, ejot vietas ierādīt uz otro izrādi atkal trešā stāvā, paņemu līdz veselu kaudzi avīžu papīra un izdalīju pa loksnei katram skatījām, lai būtu uz kā sēdēt, lai nenosmērētu drēbes ar putekļiem. Tās ir manas pirmās atmiņas par KD.

IS: Es tā ilgi domāju, un varētu teikt, ka manas pirmās atmiņas par KD ir no kāda 1967. gada un saistās ar gatavošanos uz 17. KD Adelaidē. Nesen biju iestājusies tautas deju ansamblī Auseklītis, mēs gatavojāmies tautas deju uzvedumam, un man bija jāgatavo sev tautas tērps, jo man sava nebija. Kopā ar mammu izvēlējāmies Rucavas novada tērpu.

IN: Vai ģimenes senči nāk no šī novada?

IS: Nē, mani vecāki nenāk no Rucavas. Tas ir interesanti, jo šinīs dienās mēs ļoti to ievērojam. Izvēle tai laikā bija ierobežota ar to, kāds audums bija jālieto un kuri viegli pieejami Austrālijā. Šodien mēs esam laimīgi, ka varam pasūtīt Latvijā darinātus audumus svārkiem un ņieburiem. Tajā laikā tas nebija iespējams, Latvija nebija brīva. Tā man iznāca gatavot tautas tērpu no novada, kas ģimenei nepiederējās. Skatījāmies grāmatās un, cik vien pareizi varējām, šuvām tērpus. Vakaros sēdēju, izšujot pati savai Rucavas novada blūzei krustdūrienā smalki veidoto sarkano rakstu. Domāju, būs skaists tērps – zili vilnas brunči un ņieburs rotāts ar sarkanām, zaļām un zeltainām lentītēm. Man tas vēl šodien ir.

IN: Kādas jums katram ir spilgtākās atmiņas par Austrālijas Latviešu kultūras dienām?

JS: Man visspilgtāk stāv prātā AL28.KD Adelaidē 1978. gadā, kad es pirmo reizi vadīju tautas deju uzvedumu Bāliņš māsas dancināja; tā bija mana pirmā, lielā atbildība latviešu Kultūras dienās. Tas notika Apollo basketbola zālē, un tā bija gandrīz izpārdota. Tajā laikā kā tautas deju ansambļa Auseklītis vadītājs tiku aicināts vadīt tautas deju uzvedumu. Bija ne tikai latviešu skatītāji, bet bija arī labs skaits vietējie austrālieši. Kopš tām dienām lietas ir ļoti mainījušās. Toreiz bija pāri par 200 dejotāju, muzikantu, teicēju un tehnisko darbinieku, un kopā veicām tiešām iespaidīgu uzvedumu. Tautas tērpu krāšņums, skanīga mūzika un dejotāju enerģētiskais solis skatītājus uzmundrināja, un arī man bija liels prieks, ka uzvedums tik sekmīgi noritēja. Šī arī bija pirmā reize, kad tautas deju sarīkojumā nodeva karogu tālāk nākamo KD rīkotājiem.

Tad vēl vienas KD, kas man nāk prāta, ir 16. KD – Kraistčērčā, Jaunzēlandē. Tas bija samērā liels piedzīvojums: man pašam tas bija pirmais lidojums manā mūžā, mēs bijām citā zemē un satikāmies ar nelielu, bet draudzīgu un raženu latviešu saimi. Satikām cilvēkus, kurus nekad agrām nebijām redzējuši un satikuši. Tas bija ļoti iespaidīgi.

IS: Man atmiņas ir vairāk saistītas ar tautas dejām, un īpaši ir divas, kas izceļas. Pirmā – lielais tautas deju uzvedums, kur es uzstājos tautas deju ansamblī Auseklis, bija AL17.KD Adelaidē. Uzvedumu vadīja Jānis Gulbis un to uzveda Memorial Drive tenisa laukumā, un tas ir ļoti liels. Tas iespaids, ka zālāja laukums pilns ar dejotājiem, tas bija liels pārdzīvojums! Emociju juceklis! Satikāmies dejotāji no Sidnejas, Melburnas, Brisbanes, Pertas. Jauka draudzība, sadarbība, bet arī drusku sacensība par to, kura dejotāju grupa izpelnīsies vislielākos un atsaucīgākos publikas aplausus.

IN: Cik, apmēram, dejotāju toreiz jūs bijāt?

IS: Divi simti, ja ne vairāk. Otrās spilgtās atmiņas, kas palikušas prātā, ir AL19.KD, kas notika 1969. gadā Pertā. Braucām tautas dejotāji tālo ceļu ar busu. Izbraucām no Adelaides no rīta, braucam visu dienu un nakti un nonācām Pertā nākošās dienas pusdienas laikā. Pertas latviešu saime sagaidīja mūs ar sirsnību un viesmīlību. Tas ir interesanti, ka Austrālija ir tik plaša zeme, bet katru gadu starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu latvieši brauc garus, garus attālumus – vienu, divas dienas brauc, lai nonāktu tajā pilsētā, kur norisinās Kultūras dienas. Man liekas, ka tā ir sirds lieta, ka cilvēki tik tālu ir ar mieru tos garos gabalus braukt, lai satiktos ar draugiem un būtu latviešu vidē. Tas man ir ļoti pie sirds.

IN: Vai jūs vēl kaut ko gribētu piebilst, bez manis jautātā?

JS: Es tik gribētu atgādināt ieskatīties mūsu mājas lapā (www.AL54KD.com); tajā jau ir ievietota informācija par Kultūras dienām un tiks uz priekšu arī papildināta. Galvenais, ko es gribētu teikt: sirsnīgi aicinu visus uz Adelaidi; brauciet, lai varam kopīgi nosvinēt mūsu kultūras svētkus un baudīt mūsu kultūru, kā arī satikties ar draugiem!

IN: Liels paldies jums par interviju! Novēlu jums spēku un izturību līdz Kultūras dienām, bet savukārt Kultūras dienās – daudz, daudz viesu no visām Austrālijas malām, daudz viesu no Latvijas un arī citām pasaules malām. Lai mums visiem izdodas skaisti latviešu kultūras svētki – Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienas! ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com