Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Zelts, dārgāks par zeltu“

Milvoku Dziesmu svētki

Laikraksts Latvietis Nr. 214, 2012. g. 8. aug.
Anita Mellupe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
MilvokiDzDLogo400

Mazo latviešu zīmētie veltījumi tautas svētkiem. FOTO Anita Mellupe.

Dziesmu spēle „Hotel Paradiso“ labi gāja pie sirds. FOTO Anita Mellupe.

Svētku atklāšanas koncerts. FOTO Anita Mellupe.

Sarmas Muižnieces-Liepiņas lieliski organizētais Rakstnieku cēliens. FOTO Anita Mellupe.

Deju Lielkoncerts. FOTO Anita Mellupe.

Anita Mellupe (Sigulda) ar māsīcu Birutu Salaks-Nelsonu (Lasvegasa) pie „Laimas“ pulksteņa viesnīcas „Hyatt Regency“ („Dziesmu svētku štāba“) centrālajā foajē FOTO no Mellupu ģimenes arhīva.

Šoreiz tautiskos kostīmus demonstrēja gan sievas, gan vīri, gan bērni. FOTO Anita Mellupe.

Videjās paaudzes deju kolektīvs „Mārupieši“ vecumā no 35 līdz 50 gadiem) iekaroja gan tautiešu sirdis, gan pārsteidza viņus pašus. FOTO Anita Mellupe.

Noslēguma koncerts. FOTO Anita Mellupe.

Pirmā rindā dziedāja arī mūsu tautu meitas no Austrālijas. FOTO Anita Mellupe.

Rūdolfs Blaumanis teicis – mans zelts ir mana tauta. Šos vārdus pieminam itin bieži. Zeltu iegūst zemes dzīlēs, bet alķīmiķi izsenis centušies tikt pie mākslīgā zelta: dažu pūliņi pat vainagojās panākumiem, bet – laboratorijas ceļā iegūtais cēlmetāls izmaksāja vairāk par zemes dzīlēs atrodamo.

Dziesmu un deju svētkus atļaušos salīdzināt ar zeltu: tie, kas norisinās Latvijā, ir zelts – no Latvijas tautas dabīgi iegūts zelts, bet, iegūstot šo pašu zeltu (Dziesmu svētkus) mītnes zemēs, mēs jau tiekam pie zelta – dārgāka par pašu zeltu!

Man ir bijusi tā lielā laime redzēt Melburnas Kultūras dienas un Milvoku Dziesmu svētkus. Abi šie svētki bija patiesi latviešu tautas svētki, turklāt perfekti organizēti un pārdomāti. Milvokos jūlija sākumā kusa asfalts, sasildīties varēja arī no Austrālijas ziemas atbraukušie (daži – caur Trinidadu un Tobago) tautieši, bet noķert intervijai viņus diemžēl nebija iespējams: koristi, gluži kā dzimtļaudis, nepieder paši sev. Arī dejotāji ne: viņi pieder un kalpo Dziesmai un Dejai.

Milvoku daudzie sarīkojumi ģeogrāfiski bija ieplānoti ļoti parocīgi – dažu kvartālu attālumā no centrālā Dziesmu svētku štāba – viesnīcas Hyatt Regency. Gandrīz visas telpas ideāli atbilda sarīkojuma raksturam, tās tika lieliski atvēsinātas (ne par aukstu). Tā kā pa ielām staigāja tikai latvieši, tie bija atpazīstami arī bez tautas tērpiem, turklāt viss lielpilsētas centrs plīvoja sarkanbaltsarkanos karogos. Svētku norisi atspoguļoja vietējā TV.

Dalībnieku neviltotu sajūsmu izpelnījās: Mārupes dejotāji, Tautas tērpu skate, Garīgais koncerts, Jaundeju skate, deju Lielkoncerts un Noslēguma koncerts. Mazākās auditorijās: Rakstnieku cēliens un Dievturu daudzinājums. Dejotāju bija pāri par sešiem simtiem, dziedātāju pulks – ap trīsreiz mazāks, to, nenoliedzami, ļoti stiprināja Latvijas kori Ogre un Silvicola. No Latvijas tālo ceļu bija mērojusi arī grupa Labvēlīgais tips (ar nemainīgi klasisku repertuāru un tikpat klasiskiem, bet ārpus Latvijas mazsaprotamiem komentāriem) un folkloras kopa Iļģi.

Par ienākumu un izdevumu bilanci un kopējo dalībnieku un skatītāju skaitu nezinu neko. Par to galva allaž sāp organizatoriem, man tikai svētku prieks un pārliecība, ka tikai sūrā darbā un pašaizliedzīgos centienos var tapt zelts, dārgāks par pašu zeltu. No sirds vēlu sekmes Adelaides Kultūras dienu organizatoriem: pūliņi ir tā vērts, ticiet – ne tikai cilvēki, bet arī vēsture jūs neaizmirsīs.

Anita Mellupe
Speciāli laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com