Garīgais komentārs – māc. Raimonds Sokolovskis

Jaunā Laika (New Age) apziņa savienojas ar Kristīgo doktrīnu ļoti labi.

Jaunais Laiks pamatā ir Apziņas kustība. Kristīgā doktrīna pamatā ir Ticības kustība. Ticība ar Apziņu savienojas ļoti labi, tāpēc Jaunais Laiks savienojas ar Kristīgo doktrīnu ļoti labi. Ja abus papēta dziļāk, tad top redzams, ka Jaunais Laiks ir radies un stāv uz Kristīgās doktrīnas pamatiem. Tieši tādēļ Jaunais Laiks kā kustība aptver vispirms Rietumu pasauli, kļūst arvien iecienītāks un populārāks, jo Rietumu mūsdienu pasaule ir dibināta uz Kristīgās doktrīnas pamatiem. No tā arī izriet, ka Jaunais Laiks zināmā mērā ir Kristīgās doktrīnas nākamais posms.

Dažus vārdus par abiem

Kristīgā doktrīna Kristīgā doktrīna balstās uz ticību Jēzum Kristum, ka Viņš būdams Dieva Dēls ir nācis kā Mesija zemes virsū pie cilvēkiem – no cilvēka mātes piedzimdams. Viņš ir mūsu Pestītājs no grēka un nāves, lai mēs varētu skaidrībā un Mūžīgi dzīvot jaunā, apskaidrotā Augšāmceltā miesā. Tālab Viņš ir cietis un miris mūsu dēļ, un Augšāmcēlies un valda Debesu godībā. Viņš ir atstājis mums žēlastības līdzekļus – Savus Vārdus un Sakramentus, lai mēs caur tiem mantotu Svēto Garu, kas mūs vada un stiprina, un ar ko Viņš pats ir pie mums dienu dienā līdz pat mūsu ieiešanai Jaunajā pasaulē, kuru mēs sagaidām.

Jaunais Laiks Jaunais Laiks balstās uz ārkārtīgi plašu izpratni par Dievu, Universu, Cilvēku un Dievišķām būtnēm, kam ir tieša saskare ar cilvēku. Jaunais Laiks ietver gan filozofiju, gan reliģiju, gan mākslu, gan zinātni, gan metafiziku. Jaunais laiks atzīst Jēzus dievišķo un cilvēcīgo dabu tieši tāpat, kā Kristīgā doktrīna. Tomēr tas izceļ arī katra cilvēka kā būtnes – dievišķību. Katra cilvēka divejādo dabu – cilvēcīgo un dievišķīgo. Tāpēc tas mazāk runā par taisnumu vai grēku, bet vairāk – harmonijas un disonanses kategorijās. Kur ar to tiek jēdzieniski saprasts tieši tas pats, kas ar taisnumu un grēku, bet – bez it kā tai piemītošās nosodījuma attieksmes. Jaunais Laiks tādējādi savā būtībā ir it kā plurālistiskāks. Saprotošāks. Tur dažādībai piemīt liela vērtība.

Jaunā Laika credo ir – Izvēle. Tu vari izvēlēties un tu esi izvēlējies. Tomēr – vienlaicīgi arī tu esi izvēlēts, un starp tiem ir harmonijas. Jaunais Laiks uzsver, ka katrs cilvēks ir dievnams jeb – garīga celtne. No katra paša ir atkarīgs – viņa izvēles ietvaros – ar ko tā celtne ir piepildīta: ar pozitīvu gaišu, pelēku vai negatīvu tumšu. Ir jātiecas  pēc gaišā, bet arī tumšajam ir savs uzdevums. Katram ir savas konsekvences.

Jaunais Laiks mazāk vērtē – pareizi un nepareizi, bet gan – saskanīgi un nesaskanīgi. Mazāk – melns vai balts, bet gan – Varavīksne. Jaunais Laiks par visu augstāk tur ticību, bet gandrīz tikpat augstu liek – atziņu. Jaunais Laiks paredz cilvēka kā Dieva bērna – vispusīgu attīstību un izaugsmi, pateicīgi pieņemot un lietojot visas žēlastības, ko Debesis cilvēkam sniedz.

Kā visaugstāko dievišķo personu blakus Dievam Tam Kungam – Jaunais Laiks tura Jēzu Kristu. Tas pazīst Jēzu ar vairākiem vārdiem, starp tiem arī Ješua un Šananda. Jaunais Laiks ļoti augstu tur Budu, Krišnu, Allahu. Jaunais Laiks augstu tur arī praviešus kā Mozu, Konfūciju, Muhamedu. Jaunais Laiks augstu tur Cilvēces Lielos Skolotājus kā Quan Jin, Sv. Germanu, Sv. Mariju. Jaunais Laiks saskata Universu vienlaikus kā Hierarhisku sistēmu, kur visam ir sava precīza vieta, un vienlaikus – kā Holografisku sistēmu, t.i. – kur viss ir visā pārstāvēts. Jaunais Laiks saredz visā Vienotību. Jaunais Laiks saredz Universa daudzdimensionalitāti un daudzo Valstību eksistenci virs zemes un debesīs. Jaunais Laiks saredz dzīvību plašajā Visumā un atzīst cilvēka komunikāciju ar to. Jaunais Laiks, var teikt – visās lietās atzīst, ka Zeme ir apaļa.

Kur ir kopsaucējs? Domāju, ka tāds lasītājs, kurš ir dziļāk papētījis gan Kristīgo doktrīnu, gan Jauno Laiku, kas nozīmē – abus gadiem ilgā praksē, tāds kopsaucēju nemeklē, bet zina, ka ir runa par vienu un to pašu, tikai atšķirīgā (datorvalodā runājot) formējumā. Paskatīsimies tuvāk uz tikko sacīto.

Gan Kristīgā doktrīna, gan Jaunais Laiks sludina:

1. Jēzu Kristu kā augstāko dievišķo personu blakus Dievam Tam Kungam. No tā automātiski izriet viss pārējais: gan Jēzus darbi un vārdi, gan to nozīme cilvēkam.
2. Cilvēka vispusīgu attīstību – novēršoties no grēka (no disonansēm) un sekojot Debesu aicinājumam.
3. Celt cilvēka Gara lielumu saskaņā ar Debesu aicinājumu un harmoniski (taisnoti, svēti) apgūt un kopt cilvēkam tuvāko un tālāko vidi, atbilstoši Debesu iestādītiem principiem.
4. Izprast savu personīgo aicinājumu dzīvē un tam sekot, to piepildīt – tādējādi kalpojot Debesu nolūkam, kurš vada Cilvēcisko Civilizāciju uz Ēdeni.
5. Vingrināties Brīvās Gribas (izvēles) saskanībai ar Dieva Tā Kunga iestādītiem principiem, kas jo pilnīgāk to veido par – labprātīgu brīvu izvēli.
6. Būt mīlošam, brīvprātīgam, pateicīgam un darbīgam. Ievērot vispārīgās sabiedriskās uzvedības normas.
7. Apzināties katram savu vietu dzīvē un atskārst Debesu tuvumu.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam "Latvietis"