Olimpiskās spēles Vankūverā

Latvijas Olimpiskā delegācija iesoļo Olimpiskajā stadionā Vankūverā aiz karognesēja skeletonista Martina Dukura. FOTO Romāns Kokšarovs.

Skeletonists Martins Dukurs ar Latvijas karogu XXI ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā 2010. gada 12. februārī. FOTO Romāns Kokšarovs.

Haralds Silovs 1500 m distancē šorttrekā izcīnīja 10. vietu. FOTO Ilmārs Znotiņš.

Piektdien, 12. februārī tika atklātas XXI ziemas Olimpiskās spēlēs, kas ritēs līdz 28. februārim. Tajās startēs vairāk nekā 2600 sportisti no 83 valstīm, un tiks sadalīti 86 medaļu komplekti 15 sporta veidos.

Latvijas delegācijas priekšgalā atklāšanā soļoja Martins Dukurs, viņam bija uzticēts  atbildīgais uzdevums – Latvijas valsts karoga nešana Vankūveras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Martins šosezon triumfējis Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā un Eiropas čempionātā, ir viens no galvenajiem skeletona sacensību favorītiem. Viņam šīs būs jau 2. Olimpiskās spēles.  Ilmāram Bricim un  Annai Orlovai šīs ir sestās olimpiskās spēles.

Spēles par atklātām pasludināja Kanādas ģenerālgubernatore Mišela Žāna, bet pirms viņas uzrunu olimpiešiem teica Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Žaks Roge un spēļu organizācijas komitejas vadītājs Džons Furlongs.

Pirmo reizi ziemas olimpisko spēļu vēsturē atklāšanas ceremonija notika apjumtā arēnā, kur olimpisko uguni stilizētā lāpā vajadzēja iedegt hokeja leģendai Veinam Greckim kopā ar vēl četriem ievērojamiem kanādiešu sportistiem – paralimpieti Riku Hansenu, ātrslidotāju Katrīnu Lemeju-Doanu, basketbolistu Stīvu Nešu un kalnu slēpotāju Nensiju Grīnu. Taču pagaidu lāpai paceļoties, no grīdas izslējās tikai trīs no četriem konstrukcijas stabiem. Drīz pēc tam Greckis bez starpgadījumiem iededza uguni arī īstajā lāpā pilsētas centrā jau pēc arēnā notikušās ceremonijas.

Zvērestus sportistu vārdā nodeva Kanādas hokejiste Heilija Vikenheizere, bet tiesnešu vārdā šorttreka sacensību galvenais tiesnesis Mišels Verro.

Apmēram stundu ilgā sportistu parāde tradicionāli sākās ar Grieķijas delegācijas iesoļošanu stadionā, bet beidzās ar mājinieku Kanādas sportistu gājienu.

Kājās piecēlušies klātesošie godināja Gruzijas delegāciju, kas iesoļoja sēru noformējumā, jo piektdien, 12. februārī pēc negadījuma trasē no iegūtajiem savainojumiem pēc kritiena gāja bojā kamaniņu braucējs Nodars Kumaritašvili. Roge aicināja uz klusuma brīdi arī pirms zvērestus nodeva sportistu un tiesnešu pārstāvji.

Kamaniņu braukšana

Kamaniņu braucēji sestdien, 13. februārī olimpiskajās spēlēs Vankūverā startēja no sieviešu starta vietas. Šādu lēmumu sacensību organizatori pieņēma pēc piektdien traģiskā nelaimes gadījuma, kurā gāja bojā Gruzijas kamaniņu braucējs Nodars Kumaritašvili. Starta vietas maiņa veikta, lai samazinātu risku pret līdzīgiem negadījumiem. Pēc piektdienas traģēdijas, sacensību rīkotāji ir paaugstinājuši aizsargsienu izejā no 16. virāžas, kurā nositās Kumaritašvili. Šajā virāžā ir mainīts arī trases profils. Starptautiskā kamaniņu braukšanas federācija (FIL) paziņojusi, ka traģēdijā nav vainojama trase, un ka Gruzijas kamaniņu braucējs pats kļūdījies. Par starta vietas maiņu vīriešu sacensībās lēma žurija, preses konferencē paziņoja FIL ģenerālsekretārs Sveins Romstads. Romstads arī piebilda, ka lēmums par starta vietas maiņu pieņemts galvenokārt emocionālu iemeslu dēļ, lai nomierinātu un iedrošinātu citus dalībniekus, kuri pēc notikušā ir šokēti. Izmaiņu rezultātā kamaniņu braucējiem nenāksies veikt divas virāžas trases augšgalā, kas arī bija stāvākā vieta trasē. Vistleras (Whistler) trase ir ātrākā starp pašreiz kamaniņu braukšanā, bosblejā un skeletonā izmantotajām.

Latvijas karogs

Vankūveras Olimpiskajā ciematā svinīgā ceremonijā ceturtdien, 11. februārī pacelts Latvijas karogs. Latvijas karogs pacelts reizē ar Gruzijas un Sanmarīno karogiem. Vienīgais Latvijas sportists, kurš piedalījās svinīgajā pasākumā, bija šorttrekists Haralds Silovs. Viņš arī mitinās Vankūveras olimpiskajā ciematā.

Kopā Latviju ceremonijā pārstāvēja 10 cilvēki, tostarp Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs vadītājs Aldons Vrubļevskis, Latvijas Olimpiskās delegācijas vadītājs Vankūverā Žoržs Tikmers, Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Einars Fogelis, kā arī bijušais Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs Vilnis Baltiņš. Pasākumā kā skatītāja noraudzījās ar Latvijas izglītības ministre Tatjana Koķe, kura vēlāk apsveicinājās ar Latvijas delegācijas vadību. Pirmais mastā tika vilkts Starptautiskās Olimpiskās komitejas karogs, pēc tam, atskaņojot valstu himnas, Gruzijas, Latvijas un Sanmarīno. Bija plānots, ka svinīgajā pasākumā tiks pacelts arī Etiopijas karogs, taču šīs valsts pārstāvji pasākumā nezināmu iemeslu dēļ nebija ieradušies.

Lai gan pasākums miglas ieskautajā Vankūverā notika īsti rudenīgos laika apstākļos, jo ik pa brīdim līņāja lietus, ceremonijas rīkotāji bija parūpējušies par īstu jautrību. Aptuveni stundu garās ceremonijas noslēgumā tika sarīkotas improvizētas dejas, kurā tika iesaistīti visi pasākuma dalībnieki. Viens no aktīvākajiem dejotājiem bija bijušais Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs Vilnis Baltiņš. Olimpiskajās spēlēs šoreiz ir divi olimpiskie ciemati – Vankūverā dzīvos un startēs Silovs un hokeja izlase, bet Vistlerā dzīvos un sacensībās piedalīsies slēpotāji, bobslejisti, kamaniņu braucēji, skeletonisti un biatlonisti.

Dopinga pārbaudes

13. februārī Latvijas delegācijas preses sekretāre Marita Vilciņa pastāstīja, ka dopinga pārbaudes veiktas bobslejistiem, kamaniņbraucējiem, skeletonistiem, šorttrekistam Haraldam Silovam, kā arī slēpotājiem. Dopinga pārbaužu rezultāti nav zināmi uzreiz. Cīņa ar dopingu Vankūverā ir vēl nebijušā līmenī. Vankūveras olimpisko spēļu laikā cīņai pret dopingu tiks iztērēti 16,4 miljoni Kanādas dolāru (7,7 miljoni latu). No kopējā budžeta, kas tiks tērēts dopinga apkarošanai, 8,9 miljoni tiks iztērēti laboratorijas vajadzībām, bet 7,5 miljoni tiks izlietoti dažādām darbībām, pārbaudot sportistus. Plānots, ka tiks izdarīts, minimums, 2000 dopinga pārbaužu jeb par 500 vairāk nekā pirms četriem gadiem Turīnā. Vankūverā jau no 4. februāra darbojas 130 dopinga kontroles darbinieku, bet analīzes vāks 70 īpaši norīkoti cilvēki. 2002. gadā Soltleiksitijā tika iegūti septiņi pozitīvi dopinga testi, tikpat arī 2006. gadā Turīnā.

Bobslejistam operācija

Piektdienas 13. februāra vakarā, kad sportisti no visas pasaules piedalījās Vankūveras ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, Latvijas bobslejistam Jānim Miņinam negaidīti tika veikta apendicīta operācija. Iepriekšējā dienā veicot atkārtotu un padziļinātu veselības pārbaudi Kanādas mediķi konstatēja sportista veselības stāvokļa uzlabošanos un deva atļauju atsākt treniņus. Tomēr 12. februāra naktī Miņina veselības stāvoklis krasi pasliktinājās, parādoties asām sāpēm vēderā un paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, pēc kā sportists nekavējoties tika nogādāts Vistleras olimpiskā ciemata poliklīnikā. Pēc Latvijas komandas mediķu neatlaidīgas prasības Miņins ar helikopteru tika transportēts uz Vankūveras Centrālo hospitāli, kur vakarā viņam tika veikta apendicīta operācija. Pēc operācijas Latvijas komandas galvenā ārste Līga Cīrule sazinājās ar operāciju veikušo ķirurgu, kurš apliecināja, ka tā noritējusi bez sarežģījumiem un sportista veselības stāvoklis ir stabils. Vēlu vakarā piektdien Miņinu Vankūveras Centrālajā hospitālī apciemoja sporta ārste Cīrule, bobsleja treneris Sandis Prūsis kopā ar delegācijas vadītāju Žoržu Tikmeru un LOK ģenerālsekretāru Einaru Fogeli. Pagaidām ir priekšlaicīgi spriest, vai Miņins varētu piedalīties arī divnieku ekipāžu sacensībās, vai tomēr veselības dēļ jācer tikai uz startiem četriniekos. Pirmie sacīkšu braucieni divniekiem Vistleras trasē būs pēc nedēļas, bet četrinieki startēs 26. un 27. februārī, tuvojoties olimpisko spēļu noslēgumam. Valsts prezidents Valdis Zatlers sestdien, 13. februārī slimnīcā Vankūverā apciemoja Jāni Miņinu, un novēlēja viņam ātrāku izveseļošanos.

Biatlona 7,5 km sprints

Vankūveras olimpisko spēļu sacensībās biatlonā 7,5 km sprintā sievietēm sestdien, 14. februārī triumfēja slovākiete Anastasija Kuzmina (19 min. un 55,6 sek.)

No Latvijas sportistēm 48. vietā finišēja Gerda Krūmiņa, kura ar vienu kļūdu uzvarētājai zaudēja 2 minūtes un 13,7 sekundes. Finišā Madara Līduma Kuzminai zaudēja divas minūtes un 28,2 sekundes, kas deva 57. pozīciju. Pārējās Latvijas sportistes pirmdien paredzētajai 10 km iedzīšanai nespēja kvalificēties. Līga Glāzere ar vienu kļūdu uzvarētājai zaudēja 2 minūtes un 52,1 sekundes, kas deva 69. vietu, bet Žanna Juškāne kļūdījās 3 reizes, Kuzminai zaudējot 3 minūtes un 36,8 sekundes, un ierindojoties 79. vietā 88 dalībnieču konkurencē.

Ātrslidošana

13. februārī – Haralds Silovs ātrslidošanā, startējot 5000 m distancē, ierindojās 20. vietā, finišējot pēc 6 minūtēm un 35,69 sekundēm. Par olimpisko čempionu kļuva Nīderlandes sportists Svens Kramers, kurš uzvarēja ar jaunu olimpisko rekordu 6:14,60 minūtes. Silovs viņam zaudēja 21,09 sekundes. Sacensībās piedalījās 28 ātrslidotāji. Vienā dienā startējot divās sacensībās, Haralds Silovs izcīnīja 10. vietu 1500 metru šorttreka distancē, taču izredzes B finālā pacīnīties par augstāku vietu viņam zuda pēc konkurenta izraisītas sadursmes pēdējā aplī. Silovs B fināla sākumā uzņēmās līdera pienākumus, bet 5 apļus pirms finiša atkrita uz 3. vietu. Tuvojoties finišam, cīņa saasinājās, un pēdējā aplī itālietis Juri Konfortola izraisīja sadursmi ar Silovu, par ko pēc finiša tika diskvalificēts. Silovs pēc kontakta zaudēja pozīciju, tomēr turpināja slidojumu un finišēja ceturtais, kas sākotnēji deva 11. vietu kopvērtējumā, bet pēc A fināla, kur vienu dalībnieku diskvalificēja, Silovs pakāpās uz 10. vietu.

Dienas vidū Silovs noslidoja 5 kilometrus, bet vakarā startēja trijos slidojumos šorttrekā. Līdz šim vēl neviens olimpietis ziemas sporta veidos nebija vienā dienā startējis divās atsevišķās sacensībās, tādēļ Silovs Vankūverā ir izpelnījies īpašu starptautisko mediju uzmanību.

Kamaniņu braukšana

Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis Vistleras trasē svētdien, 14. februārī ieņēma 11. vietu, Inārs Kivlenieks ieguva 18. vietu (+3,119), bet Guntis Rēķis – 26. vietu ( +4,362). Zeltu ieguva 20 gadīgais Felikss Lohs no Vācijas. Četru braucienu summā Rubenis zaudēja Loham 2,583 sekundes.

Slēpošana

Latvijas distanču slēpotāja 18 gadus vecā Anete Brice pirmdien, 15. februārī izcīnīja 70. vietu 10 km brīvā stila distancē, kur Igaunijai izdevās izcīnīt pirmo medaļu Vankūveras olimpiskajās spēlēs.

Brice finišu sasniedza pēc 30 min. un 51,8 sek., zaudējot olimpiskajai čempionei zviedrietei Šarlotei Kallai 5 min. un 53,4 sekundes. Par sudraba medaļnieci kļuva Igaunijas slēpotāja Kristina Šmiguna-Vehi, kuru no Kallas šķīra 6,6 sekundes.

Latvijas kalnu slēpotājs, 22 gadus vecais Roberts Rode 15. februārī startēja nobraucienā, kur ierindojās 58. vietā 64 dalībnieku konkurencē.

Distanču slēpotājs, 26 gadus vecais Jānis Paipals 15. februārī 95 dalībnieku konkurencē ieņēma 72. vietu 15 km brīvā stila distancē, no uzvarētāja atpaliekot 4 minūtes un 41,7 sekundes. Par čempionu pārliecinoši kļuva šveicietis Dario Kolonja.

Biatlona 10 km iedzīšana

Latvijas biatloniste Madara Līduma 16. februārī 10 km iedzīšanas distancē finišēja 38. vietā, bet Gerda Krūmiņa palika 57. vietā 60 dalībnieču konkurencē. Par olimpisko čempioni kļuva Magdalēna Noinere no Vācijas. Uzvarētājai Līduma zaudēja 3 minūtes un 46,6 sekundes.

Biatlona 12,5 km iedzīšana

Otrdien, 16. februārī Ilmārs Bricis ierindojās 32. vietā 12,5 km iedzīšanas distancē. Otrs Latvijas pārstāvis Andrejs Rastorgujevs palika 58. vietā (trešais no beigām), bet par olimpisko čempionu kļuva Bjerns Ferijs no Zviedrijas. No uzvarētāja Bricis atpalika par 2 minūtēm un 36,5 sekundēm.

(Rakstā ar atļauju izmantoti materiāli no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) oficiālās mājaslapas http://www.olimpiade.lv )