Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pārdomas par olām

Jancis atbild seno jautājumu

Laikraksts Latvietis Nr. 142, 2011. g. 20. apr.
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Veikali pilni ar krāsainām šokolādes olām un zaķīšiem. Vai tiešām klāt jau Lieldienas?

Agrāk teicām – Kristus Augšāmcelšanās svētki, tagad tikai Lieldienas un vēl pēc dažiem gadiem droši vien sauks par oliņu svētkiem.

Jā, daudziem jau Lieldienās cits nekas nav ko darīt, kā krāsot un dauzīt olas. Kā tas viss sākās? Meklējot grāmatās – viss, ko varu atrast, ir, ka tam ir kāds sakars ar senām pagānu svinībām, kur trusis reprezentējis auglību, bet koši krāsotas olas – pavasara sauli. Par trušu auglību jau mēs visi esam dzirdējuši, tur nav ko laiku tērēt, bet olas un pavasara saule? Tagad taču ir rudens. Ak, jā, mēs taču dzīvojam pasaules dibens pusē, kur viss ir apgriezts otrādi. Eiropā jau ir pavasaris. Tas tad nozīmē, ka pagāni ir izcēlušies Eiropā. Tad jau tas bieži dzirdētais jautājums: „Kas bija pirmais – vista vai ola?“ arī būs šo pašu pagānu iesākts. Manuprāt, šis jautājums jau sen ir noskaidrots.

Grieķu filozofs Aristotelis esot teicis, ka vista bijusi pirmā, jo vista esot reāla vista, kur pretim ola tikai iespējama vista (angl.: Actual and potential).

Tas Aristotelis būs bijis tīri prātīgs vīrs, jo šinī jautājumā mūsu domas sakrīt. Tas ir pavisam loģiski. Ja ola būtu bijusi pirmā, tad bija trīs varbūtības: 33%, ka no olas izšķilsies vista, 33%, ka izšķilsies gailis un 34%, ka ola būs vanckars. (Tas vanckaru procents droši vien ir lielāks, ņemot vērā, ka apkārt bija klinšains tuksnesis un karsta saule, bet lai jau paliek 34%.) Ja būtu izšķīlies gailis, tas jaunu olu izdēt nevarēja, un pagāniem oliņu svētki būtu izputējuši, un mēs ceptus cāļus nepazītu. Ja ola būtu bijusi vanckars (34%+), tad tikai būtu bijis viens smirdiens un ar to viss cauri. Tātad, jābūt vistai. Simts procentīgi!

Un ne tik vien vistai, bet gailim ar pie tās pašas reizes, jo cik es no tās lietas varu saprast, gailim ar pie olu dēšanas esot kaut kāda darīšana.

Vista jau nesāka dēt olas, lai pagāniem būtu ko taisīt omletes un pavasara svētkos krāsot, bet lai iesāktu un pavairotu savu dinastiju. Tātad, ģimenes padarīšana, un tur gailis ir nepieciešams ne tikai kā ģimenes galva vien.

Nav pareizs uzskats, ka gailis bija tikai, lai no rītiem uzmodinātu cilvēkus, pirms tika izgudrots modinātāja pulkstenis. Viņam noteikti ir darīšana arī vistas un olu lietā. Pilnīgi jau es to lietu nepārzinu. Kad redz modernās vistu fermās vistas iespundētas krātiņos – pa vienu vistas baro, otrā galā ņem tikai olas ārā – tad liekas skaidrs, ka gailis tur klāt netiek, un tad rodas šaubas par gaiļa vajadzību, bet ko no modernām padarīšanām var saprast – varbūt vistas ir hipnotizētas un iedomājas, ka gailis viņas apciemojis, un ar to pietiek. Kas to lai zin? Bet tas jau arī nav svarīgi, vista pirmā un ar to cauri!

Mani vairāk nodarbina jautājums, kādēļ pagāni izvēlējās taisni vistu? Zosu un pīļu olas taču lielākas, vieglāk krāsot. Vislabāk būtu bijis bruņurupucis, jo tas dējot kādu tūkstoti olu uzreiz. Bet pagāniem tajos laikos droši vien nebija visai skaidra domāšana. Bet krāsot tomēr pratuši. Nez vai lietoja sīpolu mizas un bērzu lapas? Vai bērzus viņi tuksnesī vispār pazina? Vai sīpoli bija jau izgudroti? Tik daudz jautājumu maisās pa galvu, ka kamēr šos jautājumus noskaidrošu, par olām vairāk negribas domāt; tāpēc šinī rakstā tālāk netiku, kā par pirmo olu.

Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com