Sīpoli, plāns un organizācija

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Dārza svētku dziesmu sacensību „tiesneši“. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas dārza svētki savā birztaliņā. FOTO Astra Kronīte.

Katrs skolas puika apzinās, ka pat visvienkāršākajam projektam bez labi apdomāta plāna un detalizētas organizēšanas, iecerētie panākumi izpaliks. Tas pats attiecās uz sarīkojuma rīkošanu, kur neko nedrīkst atstāt nejaušībai, lai nenāktos piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus. Adelaides Daugavas Vanagu gadskārtējie dārza svētki, kā jau vienmēr, arī šogad tika rīkoti ar militāru precizitāti, kā tas karavīru organizācijai piederas. Vanadžu valdes sēdē sastādīto ēdienu karti Vanagu valdes sēdē apstiprināja un darbus sadalīja – kurš ko pirks, kurš griezīs, maisīs, gādās, ceps, pasniegs, utt. Birztaliņas sakārtošanai darbaspēks sarunāts, lai viss būtu, tā sacīt, uz ūsiņu. Plāns izstrādāts, vajag tikai veiksmīgi izpildīt. Viss pat kārtīgi protokolēts, kā pienākas.

Un tā, jau agrā 16. aprīļa rītā, Vanagu nama virtuvē un Birztaliņā sanēja kā bišu stropā; katrs savu vietu zināja, visi sadarbojās, lai pienācīgi sagaidītu dārza svētku viesus; plāns un organizācija. Ņemsim kaut vai to pašu ēdienu karti: trīs Vanadzes nesa no mājas jau novārītus un sagrieztus kartupeļus, citas sastāvdaļas arī gatavas, uz vietas tikai jāsamaisa. Desas un kotletes sagādātas, pateicoties Ritai un Mārim; pie sīpoliem, bez kuriem lauku pavardā ceptas desas vispār nav iedomājamas, ar vairāk vai mazāk asarām piestrādājuši vairāki čakli darbinieki: viena nopirka desmit kilogramus, otrs konstatēja, ka nepietiks un piepirka vēl piecus kilogramus klāt; divas citas mizoja, cits ēvelēja un cits cepa, ka no aromāta vien jau siekalas mutē saskrēja! Tad krāsnī iekšā, lai turas silti. Organizācija uz goda! Saldā ēdiena tiesai paredzētas kūkas un kafija. Vanadžu priekšniece Regīna Berķe nav aizmirsusi strādniekiem iegādāties kādu gardumu pie rīta tējas, lai neviens nesaka, ka jāstrādā par pliku velti, un pat rudens diena gadījusies pilnīgi kā Dieva dāvana – silta, saulaina, mīlīga. Ko vairāk vispār var prasīt? Perfekto!

Protams, arī dienas programma un priekšnesumi ir sīki izplānoti, jo atbildība par viesu izklaidi atstāta DV Adelaides nodaļas priekšnieka Imanta Kronīša rūpīgās un pieredzējušās rokās. Kopīgi nodzied speciāli šai dienai sarakstītu dziesmu, kur vis nestāv dzirnav's zaļā ielejā, stāv vanagnams, tik vientuļš, kluss... Imants, kā jau gādīgs un sirsnīgs nama tēvs, uzrunā viesus gan kopīgi, gan pie katra galda piestādamies, aprunādamies un viesu labsajūtu veicinādams. Nepiemirst divas Vanadzes/jubilāres apsveikt ar kopīgu dziesmu. Šogad visu var labi dzirdēt, jo skaņu meistars Rūdis Dancis iekārtojis modernu skaņu sistēmu ar staigājošo bezvadu mikrofonu. Ir gan tā modernā tehnoloģija viens brīnišķīgs izgudrojums! Rūdis palīdz arī Jurim Jaudzemam un Dzintrai Sudimtei rīkoties aiz bāra, jo siltā dienā ļaudīm slāpst, un bāra personālam darba pilnas rokas.

Vanagu biedrzine Rita Pillupe un sekretāre Astra Kronīte iekasē naudu un izdala biļetes pusdienām un dzērieniem. Šīm divām dāmām organizācijas trūkumu nekādā ziņā nevar pārmest. Pie reizes, viņas noķer arī tādus biedrus, kas savu gada maksu nav nokārtojuši, un piedzen parādu, citādi pie brīvām pusdienām netikt. Kārtībai jābūt.

Šai pēcpusdienai ir arī nopietna, intelektuāla puse, jo tiek pārbaudīta klātesošo tautas kultūras vērtību saglabāšana, proti, dziesmu vārdu zināšana. Katram galdam izdala pārbaudes lapiņu, kur desmit labi pazīstamām dziesmām vienam pantiņam daži vārdi sagrozīti, un kandidātiem jāizlabo kļūdas. Vienkārši, ja? Pamēģiniet! No iespējamiem 54 punktiem, gudrākie dabūja 45, bet vismazāk zinošie, tikai 19! Taisnības labā gan jāpiebilst, ka pie uzvarētāju galda sēdēja Adelaides lakstīgala, visu iemīļotā Geņa Janmeija, kurai dziesmu pūrā droši vien ir vai visas iespējamās latviešu dziesmas. Tas tikai lieku reizi pierāda, ka nav tik svarīgas zināšanas, cik drīzāk pazīšanās un sakari.

Lai neviens nevarētu turēt aizdomas uz žūrijas komisiju par kaut kādu korupciju, nopērkamību vai piekukuļojamību, piesauca trīs pilnīgi neatkarīgas, zvērinātas tiesneses, kuras pašas sacensībā nepiedalījās, tātad par kaut kādu bodīti nav ko runāt. Svinīgi melnos talāros tērptas, ar grezno amata ķēdi ap kaklu un Vanagu oficiālo cepuri galvā, viņas rādīja vienotu taisnības un paštaisnības seju. Ar tādām nav ko iebildumus celt, jo tiesnešu lēmums ir vienmēr galīgs un neapstrīdams. Spriedums kā no kanceles un āmen. Šo smago atbildību uzņēmās Biruta Bruna, Anna Didrichsone un Gunta Rudzīte, kuras nedabūja nevienu pilīti no vinnētā šampanieša.

Protams, visa šī smadzeņu vingrināšana notika pēc pusdienām, jo tukšā dūšā taču nav iespējams domāt un savas īstās zināšanas parādīt. Vanadzes izdalīja ēdienu un priecājās par katru pilno šķīvi, kas aizceļo uz galdiem. Visiem pietiek, ēd, ka šņakst vien! Desas, kotletes, sīp...

Sīpoli!? Kur sīpoli? Ak, tu tavu postu un nelaimi! Visi piecpadsmit brūni apceptie, smaržīgi kairinošie, mutē kūstošie kilogrami vēl krāsnī sildās un gaida, kad atkal redzēs dienas gaismu! Un ciemiņi jau paēduši!

Jā, kā jau iepriekš minēts, bez plāna un organizācijas viss saiet grīstē. Citu gadu jānoorganizē ne tikai kādu, kas sīpolus krāsnī ieliek, bet arī kādu, kas atceras tos jau laikus no krāsns izņemt. Plāns un organizācija, mīļie draugi, plāns un organizācija!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“

P.S. PĀRDODAM: Smalki saēvelētus, brūni apceptus, vairs ne gluži tik kairinoši smaržīgus, sīpolus. TIKAI piecpadsmit kilogrami vairs palikuši. LŪDZU, BEZ GRŪSTĪŠANĀS, veidojiet kārtīgu rindu...