Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jaunā Gaita Nr. 264

Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai

Laikraksts Latvietis Nr. 139, 2011. g. 31. martā
Juris Žagariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tuvojas pavasaris! Nekas skaidrāk par to neliecina, kā Jaunās Gaitas pavasara numura klajā nākšana un Voldemāra Avena kvēli siltā vāka rotājumā redzamais, no ēnām atbrīvotais un izkust lemtais sīkais ledus gabaliņš!

Mākslas nodaļā katrs ar divām krāsu reprodukcijām reprezentējas gleznotāji Imants Tillers un Zane Lūse. Linda Treija raksta, ka Tillera raksturīgā audeklu mozaīka „veido nekad nebeidzošos ... poēmu par dzīvi, esamību un identitāti.“ Un „Zanes darbi ir kā fantāzijas dzīves momentiņi, kas paši prasās sakārtoties stāstos un atdzīvoties.“ Tillera izstādi Melburnā apcer arī Ilze Šēnberga-Nāgela, viena no interneta laikraksta Latvietis veidotājām. Melnbalto fotogrāfiju mākslas reprodukciju klāstā, turpinājumā no ziemas numura, ir septiņi Modra Rubeņa attēli no sērijas Kuldīgas pilsoņi un Jāņa Bula un Gunāra Birkmaņa skati no sērijas Pirms 20 gadiem.

Daina Mjartāna rakstā par mākslu DP nometnēs 1944-1950 iepazīstamies ar Pasaules Latviešu Mākslas savienības (PLMS) darbību trimdā radušos mākslas darbu saglabāšanā un izstādīšanā Leldes Kalmītes vadībā.

Dzejniece Inga Gaile uzrunā labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukt gribošos:

Lidosta pilna asaru – tu vari braukt ar kuģi,
Viņš lidos ar lidmašīnu,
Viņa ar ratiem pa bruģi.
Kas paliks mums, kad jūs visi aizbrauksiet? /.../

Dzejnieks Uldis Grasis savukārt aicina latvju tautu nenolaist rokas:

/.../ Tu esi mūsu elpa cerībā
Un ja par daudz tev sirdī
Nogurums un mazdūšība
Tad ievelc elpu
Vēlreiz pārmet krustu
Un vēlreiz ej uz barikādēm /.../

Imants Auziņš, Olafam Stumbram (1931-1996) atgriežoties Rīgas smiltainē, veltī piemiņas vārdus un dzejoli.

Kā jau viņa to darījusi kopš Jaunās Gaitas pašiem pirmsākumiem, Benita Veisberga savos prozas Pierakstos vedina lasītāju iejusties savas ikdienas novērojumos un pārdomās: par zīlītēm un kolibrīšiem aiz loga, par latviešu valodas nepārtulkojamību, par blēdīgiem baņķieriem, par Virzas Straumēniem, par Krievijas attālināšanos no garīgām vērtībām, par vecuma kaitēm, bet beigās atkal par dzīves skaistumu: „Dzīves dāvanu kalni visapkārt.“

Pie literārās daļas pieder arī Ulda Bērziņa apcere par dievišķo mīlestību, kāda tā atklājas islama vecā derībā Korānā un turkmēņu dzejnieka Magtimgulī dzejoļos.

Evas Eglājas-Kristsones pētījuma Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un tās dinamika IX daļā apskatīta trimdas sabiedrības šķelšanās, attieksmē pret kultūras sakariem ar okupēto Latviju. Interesants ir autores šķietami paradoksālais apgalvojums, ka kultūras sakari nemaz nebūtu notikuši, ja trimdas politiskā vadība tiem nebūtu pretojusies.

Franks Gordons neesot teātra fans, tā viņš raksta, bet trīs teātra cilvēku – Ādolfa Šapiro, Asjas Lāces un Bernharda Reicha sakarības laikā un telpā tomēr aizrauj elpu un „veido vielu jaunam Šekspīram“: „Latvji, jūdi, vāci. Viss savijas vienkopus – māksla un vajāšanas, kaislības un vilšanās.“

Ķīnas-Tibetas debess vilciens ir dzelzceļš, ar kuru Ķīna kopš 2006. gada arvien paātrinātā tempā veikusi Tibetas kolonizāciju. Ķīniešu izcelsmes amerikānietes Kanjona Sama (Canyon Sam) grāmatā Debess vilciens (Sky Train) gūto ieskatu izrietošajā „saimnieciskā attīstībā“ un kulturālā postā atstāsta Juris Šlesers, secinādams, ka spēcīga un izturīga trimda ir vienīgā tibetiešu tautas glābšanās cerība, un – varbūt to pašu varētu teikt par latviešu tautu arī.

Literārais žurnāls Avots piecus gadus, 1987-1992, bija viens no Trešās atmodas drosmīgākajām publikācijām, kur sastrādāja „jaunu un radošu – domubiedru – grupa ar neordinārām idejām, gaumes izjūtu un stilu, kas saprata, ka tā ir lieliska iespēja pateikt vēl neteikto, atklāt vēl neatklāto.“ Guntars Godiņš, kurš bija viens no tiem, apraksta Avota vēsturi. Savukārt Rolfs Ekmanis sniedz ieskatu Godiņa rediģētā jaunā literārā žurnāla Latvju Teksti pirmajā numurā, apsveikdams to nevis kā Jaunās Gaitas konkurentu, bet gan kā līdzās soļotāju.

Rīgas grāmatveikalos jau ilgāku laiku bestsellers ir Otto Ozola grāmata Latvieši ir visur. Jānis Krēsliņš, Sr. apgaismo ar savām vēstures zināšanām vienu no tur pieminētiem gadījumiem – latviešu tautības anarhistu veikto dārglietu veikala aplaupīšanu un izrietošo cīņu ar policiju Londonā (1910), un apstiprina autora secinājumu, ka „latvieši 20. gs. bija iekūlušies vairāk kā vajadzīgs neskaitāmos globālos trokšņos un skandālos.“

Rakstā par Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas ideologu Frici Menderu (1885-1971) Idejas un realitāte Mendera paša vārdus citē Jānis Liepiņš: „Es gribētu apgalvot, ka viss tas, kas vijas ap Krievijas čeku un politiskajām nometnēm un ko es pats savām acīm esmu redzējis un uz savas ādas piedzīvojis, ir nenomazgājams kauna traips sociālisma vēsturē.“

Šoreiz Kiberkambarī joku nav, bet bez melnā humora neiztikt. Temats: Latvijā vislielākais trūcīgo īpatsvars visā Eiropas savienībā.

Nodaļā Dažos vārdos īsziņas par mūžībā aizgājušajiem, par cildinājumiem, jaunizdevumiem, mūziku, teātri, tēlotājmākslu, notikumiem diasporā un jaunumiem dubultpilsonības lietā, izglītībā, periodikā, tīmeklī, par ērmīgām būšanām, par Latviju ar skatu mūsdienās un Latvijai visapkārt, kā arī citur ģeopolitiskajā telpā un statistikā.

Atsevišķi lasāms paskaidrojums, kādēļ Jaunā Gaita, sākot ar šo numuru, izmanto citas spiestuves (TigerPress, Northhampton, Massachusetts) pakalpojumus.

Grāmatu recenzijas: Lāsma Ģibiete par Olafa Gūtmaņa Rakstu 4. sējumu; Biruta Sūrmane par Veltas Sniķeres Savādībiņām; Voldemārs Avens par Māra Branča Lidojumu (par Gunas Ikonas-Krūmiņas gleznojumiem un zīmējumiem); Juris Silenieks par Jāņa Einfelda Meļu dzīrēm un Vairas Vīķes-Freibergas Logique de la poésie: Structure et poétique des dainas lettones; Gundars Ķeniņš Kings par Journal of Baltic Studies, 2010. g. septembra numuru.

Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par 10 ASV dolāriem var pasūtīt, rakstot vai zvanot JG saimniecei Ingrīdai Bulmanei, tālr.: 416-621-0898, e-pasts: ibulmanis@scom.ca; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: ­rekmanis@msn.com un rolfs.­ekmanis@asu.edu. Viena gada abonements (četri numuri) maksā 39 ASV dolāri, Kanādā – 39 Kanādas dolāri. Atsevišķus jaunā numura un vecāku izdevumu rakstus iespējams uzmeklēt un izlasīt Jaunās Gaitas mājas lapā: www.zagarins.net/JG.

Juris Žagariņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com