Latviešu valoda un Darba likums

Ceturtdien, 3. februārī Saeimas sēdē tika noraidīts likumprojekts Grozījumi Darba likumā (206/Lp10), kurš paredzēja aizliegumu, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības un to laikā noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei.

Likumprojekta mērķis ir labs, nebūt nenoliedzu. Bet normas, ko paredzēja konkrētais likumprojekts, dzīvē nav izpildāmas. Tāpat bija ar pieprasījumu atstādināt no amata deputātu Kravcovu – kas rezultātā nenotika, jo mums tam vienkārši nebija tiesiska pamata. Grūti saprast, kā TB/LNNK/Visu Latvijai neapzinās tik vienkāršu lietu un jau kuro reizi iesniedz sasteigtus, nekvalitatīvus likumprojektus, kuru realizācija var nest lielas problēmas. Saeima nedrīkst pieņemt brāķus, kas var novest pie dārgiem un pilnīgi liekiem tiesvedības darbiem, par kuriem rezultātā maksās visa sabiedrība.

Kāpēc Nacionālās apvienības deputāti nevēršas, piemēram, pie Vienotības deputātēm Dzintras Hiršas un Inas Druvietes, kas ir kvalificētas speciālistes un labi pārzina šo jomu, turklāt jau strādā pie likumdošanas valodas jomā? Tā vietā tikai tiek pārmests Vienotībai, ka neesam patrioti. Kādu rezultātu vēlas TB/LNNK/Visu Latvijai? Vai viņu mērķis ir tikai iesniegt Saeimā nekvalitatīvus likumprojektus ar mērķi gūt publicitāti? Vēlētāji prasa no deputātiem kvalitatīvu darbu!

Zināms, svešvalodas nepamatota prasība ir problēma, nevar jau prasīt ķīniešu valodas zināšanas darba vietā, kur tā nav nepieciešama, tikai tāpēc, ka nepatīk cilvēks, kas meklē darbu. Domāju, nepamatota prasība zināt krievu valodu ir saistīta bieži vien ar apstākli, ka mēs vēl lielā mērā turpinām sarunāties krieviski ar krievvalodīgajiem tāpat, kā mēs to darījām PSRS laikā. Acīmredzot, te notiek dziļāki sabiedriski procesi pārejā no krievu uz latviešu valodu kā sarunas valodu, kur abām pusēm ir grūti tikt vaļā no padomju okupācijas iedibinātās tradīcijas. Tie, kas atgriezušies vai izauguši trimdā un nezina krievu valodu, to var viegli apliecināt, – bet var arī apliecināt, ka šodien vairs nav arī nekāda lielā barjera, kas liegtu pilnībā lietot latviešu valodu.

Ir tāds latviešu sakāmvārds – tukša muca tālu skan. Tiem, kas pārmet Vienotībai, ka neesam pietiekami lieli patrioti, laikam gan pašiem par sevi jāpadomā šīs latviešu tautas gudrības kontekstā...

Atis Lejiņš