Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vilšanās?

Balsojums Saeimā

Laikraksts Latvietis Nr. 133, 2011. g. 23. febr.
Egons Eversons -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pirms 10. Saeimas vēlēšanām mēs tikām aicināti, skubināti vēlēt par partijām vai apvienībām, kuras ir latviski, patriotiski noskaņotas. Tika izdots daudz līdzekļu, lai mūs pārliecinātu. Tāpat tika ziedota nauda šo partiju/apvienību aģitācijai. Tas viss ir labi un tā to arī vajadzēja darīt, lai gūtu iecerētos rezultātus.

Rezultātā, labējās (mēs cerējām patriotiski noskaņotās, par latviešu valodu Latvijā) partijas/apvienības guva labus panākumus. Ar lielu tirgošanos, stīvēšanos, pat pielietojot, no mums slēptās veto tiesības pret citām patriotiskām apvienībām, lai tās neiekļautu valdību veidojošo partiju/apvienību sastāvā, tika izveidota valdība. Varam būt apmierināti, ka krieviski noskaņotās partijas/apvienības, kurām ar latviešu valodu Saeimas sēdēs neveicas pārāk spoži, netika pie teikšanas un palika valdības pretiniekos Saeimā.

Bet kā ir ar latviešu valodu? Par tās lietošanu Latvijā? Ko saka un dara mūsu ievēlētie Saeimas deputāti šai jautājumā? It sevišķi no valdību veidojošām partijām/apvienībām.

Saeima 3. februārī noraidīja Nacionālās apvienības (VL/TB/LNNK) sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, lai darba sludinājumos, intervijās un citās instancēs netiktu pieprasītas obligātas krievu valodas zināšanas. Nacionālā apvienība pamato, ka pēc 20 gadu neatkarības atgūšanas, jaunie cilvēki, kuri tagad meklē darba iespējas, daudzi no viņiem krievu valodu skolā nav mācījušies un tagad, paši dzīvojot Latvijā, beiguši Latvijas izglītības iestādes, kur Valsts valoda ir latviešu valoda, tiek diskriminēti, nezinot krievu valodu.

Noraidītajā balsojumā balsoja: par 34 deputāti, pret 32 deputāti, atturas 22 deputāti, nebalso 4 deputāti. Man, un domāju arī daudziem citiem lasītājiem, ir pilnīgi nesaprotams, ka balsis pret un atturos tiek skaitītas kopā. Šī iemesla dēļ grozījumi tika noraidīti. Interesanti, vai nē?

Vēl interesantāk, varbūt pat nožēlojami, ka no mums pazīstamiem deputātiem un pat ministriem no Valdību veidojošam partijām/apvienībām, kā tie balsoja. Uzskaitīšu tikai dažus pazīstamākos. Pret: Anglijas latvietis Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Ilze Viņķele (Vienotība) un visi krieviski runājušie un latviski nerunājušie deputāti no SC, un arī citi latvieši no Vienotības. Atturas: Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), Amerikas latvietis, bijušais Latvijas sūtnis ASV Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Amerikas/Zviedrijas latvietis Atis Lejiņš (Vienotība), bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis (PLL), bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un citi, par kuriem nav pārsteigums.

Vai šāda nostāja pret latviešu valodu bija cerēta un pat iedomājama no mūsu nacionāli un latviski domājošiem Saeimas deputātiem? Es personīgi, un domāju, ka arī daudzi citi par viņiem vēlētāji, pat pieliekot atbalstīšanas krustiņus vēlēšanu zīmēs par viņiem vēlot, to noteikti negaidīja. Pēc šādas vilšanās, vai nākošajās vēlēšanās mums ir par ko vēlēt?

Egons Eversons
Kanberā
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com