Redakcijā

Šonedēļ mūžībā aizgāja Latvijas sporta vēsturē zīmīga persona. Inese Jaunzeme bija pirmā Latvijas sportiste, kas ieguva zelta medaļu vasaras olimpiskās spēlēs. Tiesa gan, tas bija jādara zem okupācijas varas, PSRS, karoga.

Agrākās Olimpiskās spēlēs Latvijas pārstāvji bija ieguvuši tikai sudraba (Losandželosā, 1932. gadā un Berlīnē 1936. gadā) un bronza (Stokholmā 1912. gadā un Berlīnē 1936. gadā) medaļas.

Vai kāds mūsu lasītājs bija klāt Melburnas olimpiskās spēlēs 1956. gadā, kad viņa meta šķēpu 53,86 metrus, lai uzstādītu jaunu olimpisko rekordu?

Šonedēļ turpinām rakstīt par latviešu valodas neaizsargāto stāvokli Latvijā. Publicējam pilnu tekstu likumprojektam, ko iesniedza Nacionālās apvienības deputāti. Tās mērķis bija nodrošināt, lai darba devēji neizvirza nepamatotas prasības labi pārvaldīt krievu valodu. Kā raksta Dainis Mjartāns, šādas prasības parādās pat visneticamākās vietās, kā piemēram veikalu apkopējam.

Interesants ir viņa teiktais par Vienotības noraidošo nostāju pret pārēju uz mācībām latviešu valodā valsts finansētās skolās. Balsojums par likumprojektu iekļaut latviešu valodas aizsardzību Darba likumā atklāja katras partijas/apvienības nostāju. Ja balsojums būtu bijis pozitīvs (tātad vairāk par balsu nekā pret un atturas kopā), tad likumprojekts būtu nodots attiecīgai komisijai slīpēšanai un precizēšanai.

Kā balsoja? Nacionālā apvienība, protams, atbalstīja likumprojektu, bet Saskaņas centrs (atkal varētu teikt „protams“) balsoja pret. Par labu Latviju noraidīja likumprojektu, visiem deputātiem atturoties. Zaļo un zemnieku savienība ar lielu pārsvaru atbalstīja likumprojektu.

Bet ko darīja Vienotība? Tā izrādīja vislielāko nevienotību, gan ar latviešu valodas aizsargātājiem, gan savā starpā. 10 deputāti balsoja par, 6 pret un 11 atturējās (kas iznākumam nozīmē to pašu, kā balsošana pret).

Rakstot savā emuāra draugiem.lv zem virsraksta Tukša muca tālu skan, Vienotības deputāts Atis Lejiņš attaisno savu atturēšanos balsošanā ar vārdiem: „Likumprojekta mērķis ir labs, nebūt nenoliedzu. Bet normas, ko paredzēja konkrētais likumprojekts, dzīvē nav izpildāmas. ... Grūti saprast, kā TB/LNNK/Visu Latvijai neapzinās tik vienkāršu lietu un jau kuro reizi iesniedz sasteigtus, nekvalitatīvus likumprojektus, kuru realizācija var nest lielas problēmas. Saeima nedrīkst pieņemt brāķus, kas var novest pie dārgiem un pilnīgi liekiem tiesvedības darbiem, par kuriem rezultātā maksās visa sabiedrība.“

Mans jautājums Vienotības deputātiem – cik ātri jūs iesniegsit kvalitatīvu likumprojektu, lai sasniegtu šo pašu mērķi?

Mēs nepacietīgi gaidām!

GN
2011. g. 16. februārī