Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts Svētku svinības Adelaidē

Karogu ceremonijas un Akts

Laikraksts Latvietis Nr. 625, 2020. g. 25. nov.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Karogi latviešu nama „Tālava“ pagalmā. FOTO Pēteris Strazds.

Karogu uzvilkšanas ceremonija latviešu nama „Tālava“ pagalmā. FOTO Pēteris Strazds.

Karogu uzvilkšanas ceremonija latviešu nama „Tālava“ pagalmā. FOTO Pēteris Strazds.

Karogu uzvilkšanas ceremonija latviešu nama „Tālava“ pagalmā. FOTO Pēteris Strazds.

Adelaides Latviešu skolas saime svin Valsts svētkus. FOTO Pēteris Strazds.

ALB priekšsēde Ilze Radziņa uzrunā svētku akta dalībniekus. FOTO Pēteris Strazds.

Dejo Adelaides Latviešu skolas skolēni. FOTO Pēteris Strazds.

DV Adelaides nodaļas vīru koris „Daugava“ diriģenta Matīsa Reinharda vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

ALB koris „Dziesmu Laiva“ diriģentes Lilitas Daenkes vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

No kreisās: Svētku runas teicējs profesors Dr. Pēteris Greste, Bruno Krūmiņš, DLOA priekšsēde Skaidrīte Agoulēviča, LR goda konsuls Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis. FOTO Pēteris Strazds.

Ņemot vērā, šī gada sabiedriskos un personiskos dzīves traucējumus dēļ Covid-19 vīrusa izplatīšanos, bija prieks redzēt, ka latviešu organizācijas Adelaidē tomēr šķēršļus pārvarēja, un norīkoja Valsts svētku 102. gada dienas atceri tik plašā mērogā.

Sestdienā, 14. novembrī, pulcēšanās iesākās plkst. 13.30 ar Adelaides Latviešu skolas vadīto karogu uzvilkšanas ceremoniju. Aktivitātes vadīja skolas pārzine Mārīte Rumpe. Īpašs šogad, jo šajā pašā laikā notiek NAIDOC (Nacionālā aborigēnu un salinieku atzīmēšanas komiteja) nedēļa, bija bērnu un skolotāju deklamētā deklarācija gan latviski, gan angliski, ka atrodamies uz Pirmo Nāciju zemes.

Sekoja maza programmiņa, kurā Ēriks Švarcs un pārzine pati noskaitīja divus patriotiskus dzejoļus. Ulda Ausekļa Dzejolis par karogu sevišķi aizkustināja ar savu vienkāršību, bet dziļām domām.

...viss kas balts, karoga viducī: apkārt stipras straumes dzīvības krāsā.

Karogsardze svinīgi un labi apmācīti, uzvilka abus valsts karogus, tautai dziedot Latvijas valsts himnu.

Plkst. 14.00 sākās Svētku Akts, kuru Adelaidē tradicionāli organizē Adelaides Latviešu biedrība (ALB).

Gar Tālavas Lielās zāles sienām atkal lepni plīvoja Latvijas karogi, kuri kā goda sardze ielenca publiku. Šogad organizāciju karogus neienesa karogu sardzes, bet tie jau bija novietoti stendā zāles priekšā.

Aktu sākot, apmēram, 100 apmeklētājus uzrunāja ALB priekšsēde Ilze Radziņa. Savā runā viņa godināja visus tos, kuri pirms simts gadiem domāja, strādāja un izcīnīja Latvijas Valsts eksistenci. Tāpat sekojošās paaudzes strādāja, lai uzturētu Latvijas būtību. Tagad ir laiks jaunākai paaudzei turpināt – savā veidā atrast un uzturēt savu saiti ar Latviju. Katram jāatrod sava Latvija.

Šogad LAAJ rīkojums bija katrai pavalstij rūpēties par Valsts Svētku runātājiem, jo neviens nevarēja pareģot, kādi būs ceļošanas ierobežojumi. ALB valdei izdevās pieaicināt prof. Pēteri Gresti, labi pazīstamo latviešu izcelsmes Austrālijā dzimušo žurnālistu, korespondentu, cilvēku tiesību aizstāvi (Viņam 2015. gadā piešķīra Austrālijas Cilvēku Tiesību aizstāvja medalu.) un aktīvistu par preses brīvību, kā Svētku runātāju. Adelaides publika tikai uzzināja par šo 1. novembrī citā sarīkojumā, bet Akts tomēr bija labi apmeklēts.

Referents uzrunāja auditoriju angliski. Viņš runāja par savu 400 dienu ieslodzījumu Ēģiptē, vispārējām izmaiņām valsts attiecībās pret žurnālistiem kopš 2001. gada, kad teroristu lidmašīnas ietriecās Dvīņu torņos Ņujorkā; grūti līdzsvarojamo, svārstīgo politiku starp valsts drošības interesēm un preses tiesībām visu atklāt. Greste vērsa uzmanību uz notikumiem Austrālijā: kā abas politiskās partijas ir atbalstījušas jaunus pret terorisma likumus, ierobežojot žurnālistu brīvību, norādot, ka šī tieksme varētu būt apdraudoša demokrātijai kā tādai.

Viņš arī pieminēja dīvaino, nesagaidīto palīdzību, ko saņēma no Latvijas un tās vēstnieci Ēģiptē – Ivetu Šulcu, kas bija instrumentāls viņa atbrīvošanā 2015. g. februārī.

Greste ir strādājis kā Reuters, CNN un BBC korespondents, pārsvarā Tuvajos Austrumos, Latīņamerikā un Āfrikā, bet patlaban ir Kvīnslandes Universitātes mācībspēks mēdiju un komunikāciju fakultātē. Viņš ir sarakstījis grāmatu (2017, The First Casualty. Sydney, Australia: Viking.) un patreiz ir vadošs lobijs, lai Austrālijas valdība ieved likumu par preses brīvību.

Sekoja apsveikumi. Vispirms dzirdējām pārraidīto Latvijas prezidenta Egīla Levita uzrunu tautiešiem pasaulē. Mūsu valsts ir visu mūsu tautiešu kopiena, jebkurā pasaules malā tie atrodas. Viņš pieminēja jauno Diasporas likumu, kurš ar modernās tehnoloģijas palīdzību varēs ciešāk savienot ik katru ar Latviju.

LR goda konsuls Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis nolasīja sveicienus no Latvijas nerezidējošās vēstnieces Austrālijai Daces Treijas-Masī, kurā viņa arī uzsvēra, Raiņa vārdos, tautiešu piederību vienai valstij. Ir maza Latvija, ij tad, kad viena, Priekš divām Latvijām mums zemes trūkst. Kā bērns no vienas mātes dzimst, ne divām. Tā mums ir viena māte Latvija.

Pēc Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieces diasporas jautājumos Elitas Gaveles apsveikuma sekoja PBLA priekšsēdes Kristīnes Saulītes veltījums: domāsim labas domas; darīsim labus darbus.

Šogad LAAJ atzinības rakstus Dienvidaustrālijā bija nopelnījušas trīs sievietes: Jolanta Lūsis  (ilggadēja latviešu pārstāve Baltiešu padomē); Ļena Rumpe (bijušā LAAJ KF skolas nozares un tagadējā Adelaides bērnudārza vadītāja) un Lilita Daenke (ALB kora Dziesmu laiva diriģente).

Pēc īsa starpbrīža dažādi ansambļi un mākslinieciskās kopas sniedza koncertu, parādot un pierādot, ka latviešu kultūras daudzveidīgās tradīcijas vēl ir dzīvas šajā pilsētā. Varam būt lepni, ka tik tālu no Latvijas, tik ilgi pēc pēckara ieceļošanas, Adelaidē ir tik rosīga latviešu sabiedrība. Kā Dienvidaustrālijas Latviešu organizāciju apvienības) DLOA priekšsēde Skaidrīte Agoulēviča savā runā teica, latviešu tautai piemīt sīkstums, kas tai palīdz izdzīvot pat smagākos pārdzīvojumus.

Vienmēr sirdi iepriecina, redzot visjaunāko paaudzi, skolas bērnus, kā lellītes savos tautas tērpos dziedot latviešu valodā un lecot tautas dejas soļus.

Sekoja koklētāju ansamblis Ausma, kurā spēlē 9 vecāka gada gājuma dalībnieki. Pēc tautas tērpiem likās, ka vairums koklētāju bija no Vidzemes novada!

Koncertu noslēdzot, uzstājās abi Adelaides kori – DV vīru koris Daugava ar divām dziesmām un ALB jauktais koris Dziesmu laiva. Viskopā apmēram 45 dziedātāji, kuri cītīgi katru nedēļu sanāk kopā, lai tiktos ar draugiem un mācītos latviskas dziesmas.

Viss koncerts bija kā dāvana Latvijai.

Lai ieturētos valdības noteikumos, tradicionālais tosts Latvijai un uzkodas zviedru galda stilā nevarēja notikt. Toties, ALB valde un palīgi izdalīja katram klātesošam glāzi šampānieša un mazu paciņu, kurā bija pīrāgs un šķēlīte dzeltenmaizes. Daudz darba, bet laba izdoma. Kopīgi nodziedāja Nevis slinkojot un pūstot.

Trešdien, tieši 18. novembrī, notiks vēl citi pasākumi. No rīta, divās Adelaides priekšpilsētās pie pilsētas domēm, kā arī Adelaides Daugavas Vanagu namā, tiks uzvilkts Latvijas karogs. Pēc karoga uzvilkšanas, senioru grupiņa no Baltiešu ciema Amber Aged Care un Laimas senioru pulciņš, brauks noorganizētā busiņā uz vīnotavu, kuras īpašniecei ir latviešu saknes, un pēc tam uz pusdienām kādā Adelaides kalnu ēdnīcā.

Pievakarē slavenais Adelaides kriketa laukuma jumts tiks apgaismots Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsās. Šo pasākumu ierosinājis un izkārtojis Reinis Dancis, kurš pats darba dēļ patreiz pārcēlies uz Darvinu, Austrālijas ziemeļos. Tur viņš jau savervējis apm. 25 latviešu izcelsmes ļaudis, kuri pulcēsies, lai atzīmētu Latvijas valsts dzimšanas dienu.

Domāju, ka šis mazais tēva novadiņš Adelaidē itin diženi turējās, un Latvijas vārds un tās Valsts svētki tika godam daudzināti!

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
15.11.2020



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com