Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vai Latvijā ir slēptā Covid-19 izplatība,

...un ko jaunu zinām par vīrusu?

Laikraksts Latvietis Nr. 619, 2020. g. 15. okt.
Latvijas TV raidījums "De facto" -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Covid-19 uzliesmojumiem esam gatavāki nekā martā, tomēr joprojām ir daudzi neatbildētu jautājumu – gan par pašu vīrus, gan to, vai apzināmies patiesos tā izplatības apmērus, šovakar vēsta LTV raidījums de facto.

Rīgas Austrumu slimnīcas infektologs Māris Liepiņš novērojis, ka šī ieilgusī neskaidrā situācija atspēlējas negatīvi. „Ir nogurums no tā, ka tā problēma aizvien velkas, un mēs neredzam viņai galu. Mums aizvien nav efektīvu, tiešām efektīvu medikamentu, mums vēl aizvien nav vakcīnas, bet mums ir jādzīvo tagad pavisam jaunā Covid ērā, kad ir jāievēro visi šie noteikumi, ģērbšanās, masku nēsāšana, distancēšanās. Un tas sabiedrībai, nu, kāda mums ir, ir diezgan problemātiski,” viņš secina.

Šobrīd mazāk gan ir smago saslimšanas gadījumu – to rāda gan dati, gan novērojuši ārsti. Taču tas ir mānīgi – gan mediķi slimnīcā, gan epidemiologi secina, ka gluži vienkārši sabiedrības grupas, kurās slimība izplatās, ir gados jaunākas un nosacīti veselīgākas. Taču tas vēl vairāk prasa piesardzību, jo agri vai vēlu slimība izplatīsies tālāk.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norāda, ka ilgstoši tas nevar neskart citas grupas, piemēram, gados vecus cilvēkus. Viņš saka: „Valstīs ar īpaši augstu saslimstību ir novērots arī pieaugums, tagad daudziem pieaugums atkal riska grupās un hospitalizāciju skaits, un arī pakāpeniski pieaug arī mirstība. Kas nav labs variants, un to nevajadzētu pieļaut.“

Latvijā kopumā slimība joprojām tiekot kontrolēta. Arī pēc Pasaules veselības datiem Latvija ir starp valstīm, kurai raksturīgi lokāli uzliesmojumi, atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, kur ir vispārēja Covid-19 izplatība sabiedrībā. Tiesa, arī veikto testu skaits Latvijā ir bijis arī mazāks. Lietuvā un Igaunijā testi veikti par 70% vairāk nekā Latvijā.

Austrumu slimnīcas References laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins atzīst, ka tas saistīts ar laboratoriju kapacitāti. Tieši tādēļ siekalu testi, kurus sāka lietos šajā nedēļā, tiek uzlūkoti ar lielām cerībām, jo prasa mazāk cilvēkresursu. Līdzīgi drīz varētu plašāk pielietot jaunus – antigēnu testus, kuru rezultāts nolasāms 15 minūšu laikā. Taču tie derētu tikai pacientiem ar simptomiem un nebūtu plaši pielietojami, jo negatīvs rezultāts antigēnu testiem ne vienmēr ir patiess.

Speciālisti gan spriež, ka jebkurā gadījumā, arī testēšanas kapacitātes trūkuma dēļ slēpto gadījumu nevarētu būt daudz. Kopš augusta sākuma asinsdonoriem pārbauda arī antivielas uz Covid-19. Un kopumā no 7324 donoriem antivielas bijušas 28. Tādu, kuriem pirms tam nebija apstiprināta saslimšana ar Covid- 19, no tiem bija 16. Tie ir 0,2%. Nav arī daudz gadījumu, kad Covid-19 atklāj pacientiem ar citām saslimšanām, kuriem drošības dēļ tests veikts ārstniecības iestādē. Daugavpilī, kur bija pēdējais lielākais uzliesmojums, aizvadīto divu mēnešu laikā slimnīcā tādu bija trīs.

To, ka vīruss ticis salīdzinoši labi kontrolēts secina arī zinātnieki, kas vīrusa izplatību analizē pēc tā ģenētiskā koda. Kopumā tā atklātas 250 mutācijas. „Tā labā ziņa ir tāda, ka kopš jūlija mēs neatrodam tādu vīrusu, kas šeit ir bijis pirms tam. Tas nozīmē, ka pasākumi, kurus Latvija veica ierobežojot slimības izplatību, bija ļoti veiksmīgi,” stāsta Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors Jānis Kloviņš, norādot, ka visi varianti, kas tagad ir Latvijā, ir ienākuši no citurienes. Viņš skaidro, ka vīrusam vajag jaunu saimnieku. Bet, ja šādu saimnieku neatrod, vīrusa dzīve apstājas. Pagaidām gan neko daudz vairāk nevar pateikt par vīrusa dabu, piemēram, vai tas kļuvis vājāks vai nāvējošāks. Taču izskatās, ka tas ir lipīgāks.

„Viena no mutācijām, kas tagad pasaulē dominē, kas bija atrasta jau aprīļa sākumā un ir arī 95 gadījumos Latvijas vīrusa variantu, visticamākais padara šo vīrusu vieglāk pārnesamu no viena cilvēka uz otru. (..) Tas ir tas, pret ko grūti cīnīties, jo tas ir tas, ka vīruss pats sevi uzlabo,“ skaidro J. Kloviņš. Pāragri gan spriest, vai būs izplatīta atkārtota inficēšanās. Pasaulē šādi gadījumi jau fiksēti, taču salīdzinoši maz, lai izdarītu plašus secinājumus.

J. Perevoščikovs norāda, ka jau tagad ir skaidrs, ka trīs mēnešus pēc izslimošanas antivielu daudzums asinīs samazinās.

Tas viss liek domāt, ka ar vīrusa klātbūtni vēl ilgi nāksies sadzīvot. Apzinoties resursu, jo īpaši cilvēkresursu trūkumu, Veselības ministrija esot apzināsi ārstniecības personas, kam ir sertifikāts, bet, kas šobrīd nestrādā. „Esam arī domājuši par iespēju piesaisti medicīnas skolu studentus un pēdējā kursa studentus universitātēs, bet tas, ka cilvēkresursu trūkums mums ir, to mēs noliegt nevaram,“ norāda Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Arī ģimenes ārstiem jārēķinās ar vairāk darba, jo lielākā daļa saslimušo ārstēsies mājās. Ministrija jau plānojot papildu dežūrārstu vietas, ja šāda vajadzība būs. Valdībā arī iesniegts ziņojums par veselības nozares kapacitātes stiprināšanu Covid-19 apstākļos, kas paredz arī finanšu līdzekļu pieprasījumus.

LTV raidījums de facto



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com