Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dzejas diena Adelaides Latviešu skolā

Dzeja ar savu maģisko auru atvēra sirdis

Laikraksts Latvietis Nr. 614, 2020. g. 16. sept.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AdelaidesSkola

„Dzejas diena“ Adelaides Latviešu skolā. FOTO Brita Līduma.

„Dzejas dienas“ publika. FOTO Astra Kronīte.

Sirds bija jāatstāj uz perona. FOTO Astra Kronīte.

Mārīte Rumpe. FOTO Astra Kronīte.

Mārīte Rumpe ir jauna, simpātiska, rosīga latviete no Ādažiem, kura kopš 2005. gada ar savu vīru Andri dzīvo Adelaidē. Ģimenē ir divi bērni. Meitai Kristiānai jau 10 gadiņi un dēlam Edim – 8. Abi apmeklē Adelaides latviešu pamatskolu, kura notiek katru sestdienas rītu skolas telpās virs Adelaides latviešu nama – Tālavas.

Skolas diena iesākās ar karoga uzvilkšanu, lūgšanu un ziņojumiem. Tad skolēni, kuri kopskaitā šogad ir 38, iet uz klasēm un līdz plkst.11.00 notiek valodas apmācīšana. Pēc starpbrīža seko īpašās ievirzes stunda, kura šogad koncentrējās uz literatūru. Skolas diena nobeidzās ar dziedāšanu un dejošanu.

Mārītes saites ar latviešu skolu sākās 2008./2009. gadā, kad viņa pārņēma skolas vadību no Māras Priedkalnas. Pēc ilgāka pārtraukuma, viņa šogad atkal uzņēmās šo darbu, bijušai pārzinei Ivetai Leitasei pārceļoties uz Kanberu.

Blakus skolas pārzines darbam Mārīte 3 dienas nedēļā strādā ALB Laimas aprūpes darbā un piektdienās Adelaides Baltiešu aprūpes ciemā Amber Aged Care. Turklāt viņa izpilda DLOA vice - priekšsēdes amatu.

2020. gads nesis neparedzamus izaicinājumus. Covid-19 pandēmija piespiedusi mācības noturēt attālinātā veidā, lietojot Zoom tehnoloģiju. Kaut pašreiz skola atsākusi darboties klātienē, vēl pastāv neziņa par skolas darbību nākotnē. Gadskārtējais skolas sarīkojums atcelts, bet toties 12. septembrī notiek sarīkojums veltīts dzejai. Lai noslēgtu gada darbu, iecerēts koncerts ar liecību izdalīšana.

12. septembra sarīkojums labi sakrīt ar skolas šīgada speciālo ievirzi – literatūru. Pēc Tukuma Literātu Apvienības vadītājas Gunas Rozes ierosinājuma, skola piedalās akcijā Sirds uz Perona, kas Latvijā notiek jau 10. reizi un kuras mērķis ir popularizēt dzeju. Pirmsākums šai akcijai bija Tukuma 1. dzelzceļa stacijā – aicinājums bija kuram katram iet uz perona un vienkārši sākt lasīt dzejoļus. Šī būs pirmā reize, kad Austrālija būs iesaistīta šajā globālajā pasākumā. Piedalās arī dzejas mīļotāji Francijā, Šveicē, ASV un Vācijā.

Protams, skolas bērni un citi interesenti būtiski neies uz peroniem stacijās vai autoostās, bet doma ir tā pati: iesildīt publikas sirdis, deklamējot savas vismīļākās dzejas vai spēlējot instrumentus un dziedot līdz, jo dziesmu vārdi taču arī ir lirika.

Tukuma Literātu Apvienības akcija ir tikai daļiņa no plašāka, lielāka notikuma Latvijā. Septembris Latvijā ir Dzejas dienu mēnesis. 2020. gads ir arī nozīmīgs, jo diviem izciliem, varbūt pat lielākajiem literātiem – Rainim un Aspazijai svināmas 155 gadu jubilejas.

Dzejas dienas sākās 1965. gadā, atzīmējot Raiņa 100 gadi. Kā daļu no svinībām, Esplanādē atklāja Raiņa pieminekli. Kopš tā laika katru gadu notiek dzeju daudzināšana visos Latvijas novados ar nolūku popularizēt šo literāro žanru, atbalstīt topošus dzejniekus un godināt Raini, kuram dzimšanas diena ir tieši 11. septembrī. Jāpiebilst, ka jaunā skolas pārzine pati atceras dzeju lasīšanas konkursus savā skolā Latvijā.

Rainis mums pazīstams kā daudzpusīga personība parasti ar nopietnu noslieci; gan politiķis, gan dramaturgs un dzejnieks. Šogad Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, notika unikāls sarīkojums, kur izcels Raiņa humorista, satīriķa pusi. Sarīkojums nosaukts Raiņa cepiens ugunī un naktī, kur Raini pašu cepinās. Pazīstami komiķi runāja un jokoja par dzejnieku pašu un Raiņa lugu Uguns un Nakts.

Festivāls risinājās galvenokārt mākslas centrā Noass uz AB dambja, kur notika jaunrades lasījumi, diskusijas un jauno dzeju krājumu godalgošana. Festivālu noslēdza 13. septembrī un godalgotos paziņoja Nacionālā bibliotēkā.

Šī gada dzeju festivāla sauklis ir Dzeja dziedē. Sauklis aicina uzlūkot dzeju kā indivīdu un sabiedrībā dziedējošu fenomenu.

Dzejas dienu padomes locekļa Henrika Eliass Zēgnera vārdos: „Dzeja dziedē. Iespējams, tu to vēl neesi piedzīvojis, bet ir tāds brīdis, kad dzejolis nostrādā. Tajā brīdī atkāpjas vientulība, un tu pēkšņi esi kopā – ar autoru, apkārtējiem un sevi pašu. Mēs esam trenēti dzīties pēc dzīves rezultātiem, bet dzeja apstādina, un atgādina – tu neesi viens, mēs tevi dzirdam un saprotam. Tad nobrūk uzceltās sienas, tu attopies tīrs, godīgs, ievainojams un skaists, un dzīves ievilktās brūces var dzīt.“

40 gadus nodarbojoties ar latviešu koriem Austrālijā, man bija unikāla iespēja iedziļināties latviešu kora dziesmu repertuārā. Dziesmas pamats protams ir teksts; tautas dziesma vai oriģināls teksts. Tā iepazinu un iemīļoju latviešu dzeju.

Pārskatot bijušās Kultūras dienu grāmatas, biju gandarīta atkal atvērt sirdi latviešu dzejnieku domām un jūtām. Mani pārsteidza, cik daudz klasiskām kora dziesmām teksti ir tieši Raiņa un Aspazijas; fakts, kas, protams, atspoguļo 19.gs. Un 20.gs. sabiedrisko un politisko laikmetu, kad dziesmas tika komponētas. Tomēr, šīs domas mani mudināja izvēlēties tieši viņu darbus kā savu izvēli dzeju pēcpusdienas sniegumam.

Dzejas pēcpusdiena risinājās Tālavas dārzā. Bērni un interesenti sēdēja vai nu uz spilveniem, vai uz attālināti izvietotiem krēsliem. Fokuss bija uz nama pagalmu, kura sols simbolizēja stacijas peronu. Liels plakāts sludināja, ka sirds jāatstāj uz perona. Šī sirds bija katram dzeju lasītājam izdalīta papīra sirds, kuru katram deklamētājam vajadzēja nodot konduktoram, uzejot uz perona. Skolas zvans pārvērtās vilciena svilpienā. Skolotāji, acīm redzot, bija visu labi izdomājuši.

Skatītājos bija, apmēram, 50 cilvēku, ieskaitot bērnus, vecākus un ciemiņus. Vecums sniedzās no piecgadniekiem līdz sirmgalvjiem. Gados viscienīgākai, G. Janmeijas kundzei, nākamnedēļ piepildīsies 99 gadi. Šī dāma ieguva visu skatītāju cieņu, jo ar lielu nopietnību no galvas nodeklamēja visgarāko dzejoli par vistām!

Sarīkojumu uzsāka visi skolas audzēkņi, nodziedot R. Paula dziesmu Tā es tevi mīlēšu. Muzikālus priekšnesumus sniedza arī Matīss Reinhards un Vineta Lagzdiņa. Reinhards izvēlējās divas Reināra Kaupera dziesmas un Lagzdiņa, kura ir komponiste un mūzikas terapeite, iesaistot divus skolēnus pie bungām un metāla sitāmo, pati nodziedāja folkloras grupas Dārdi mantras veida dziesmu Austošās Saules Dziesmu.

Citi pieaugušie arī nekautrējās stāties uz perona un atklāt savas mīļākās dzejas. Dzirdējām Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes, Māras Cielēnas un Friča Bārdas vārsmas. Tik liela variācija!

Skolotāji, labi pārzinot savu audzēkņu spējas, bija iemācījuši viņiem daudz Raiņa un Ojāra Vācieša sacerētus pantiņus veltītus bērniem. (Divi pelēni, Mazs zaķītis, mazs kaķītis un citus). Tāpat prominēja Vitauta Ļūdena un Jāņa Baltvilka rindiņas, kur mazie, iespraužot savu lietvārdu tekstā, varēja izveidot paši savu pantiņu. Tāds bija Dailas Mohras klasītes sniegums Kad grāmatu lasu.

Katra klasīte droši un pašapzinīgi nāca priekšā, parādot labo, uzticīgo savstarpējo attieksmi ar skolotāju un skolas saimi. Divi skolas mērķi ir: pirmais – rast prieku, vērojot vai piedaloties skolas un sabiedrības rīkotajos pasākumos; otrais – justies gaidītam, vai tu brīvi runā latviski, vai tikai sāc mācīties. Sarīkojums atstāja labu iespaidu – omulīga, draudzīga gaisotne un ticība, ka skolas nākotnes darbība ir labās rokās.

Dzejas dienas pirmā debija Adelaidē izdevās. Patiešām, dzeja ar savu maģisko auru atvēra sirdis un vienoja visus klātesošos – jaunos un vecos. Cerams, ka radīsies iespēja atkārtot un paplašināt šādas literāras pēcpusdienas, ne tik vien bērniem, bet plašākai sabiedrībai.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com